Nogurums

Foto: Edvīns Lukaševičs

No rīta bijām Pitillal katedrālē uz Lieldienu dievkalpojumu. Ieradāmies brīdī, kad mācītājs klāstīja spiedīgākās vajadzības - saremontēt pulksteni, uzstādīt tualetes, apgaismot Jēzu un uzlikt neona krustus, jo tiem jārāda ceļotājiem ceļu.

Pa vidu Alise un Krišs karkādes tējā nokrāsoja Lieldienu olas. Šeit neviens olas ne krāso, ne sit, bet ēd omletē.

Acīmredzami Vajarta ir nogurusi no Lieldienu svinēšanas. Jau pirmdien visiem jābūt darbā, bet šodien ar pēdējiem spēkiem un sarkanām acīm tie, kas jau nedrūzmējās uz ceļa Gvadalaharas virzienā (5-6 stundas), Bucerias pludmalē vēlēja miss. Tie, kas drūzmējās ceļā uz Gvadalaharas serpentīnu (apmēram 40km bez apdzīšanas iespējām un tad atkal apmēram 40km), būs amizēti, jo tajā devās arī ceļu policijas eksortēts lāpu skrējiens.

Amerikāņi ir pabēguši kur nu kurais. Likās, ka pilsētā vairs nav neviena, bet tad palmu un izrakstītu keramikas trauku pilnā restorāna dārzā atradām tos grēdām vien.

Pludmales izskatās kā pēc Līvu alus dziesmu svētkiem vai bīčpārtija, nu jūs apmēram varat iedomāties.
Oi. Es tik ļoti ilgojos pēc pīsfullaif.