Mēs ar Tomu apmeklējām Buserijas, kur it kā bija runāta, bet līdz galam nesaskaņota fotosesija, uz kuru tā arī neviens neieradās. Toties katru reizi, kad izejam pastaigāties, ar prieku palīdzam ģimenēm, pārīšiem un vientuļniekiem nofotogrāfēties saulrietā. Saulrieta laikā piekraste mirgo kā tribīnes olimpisko spēļu atklāšanas laikā.
Kad pārbraucām mājās, satikām sašutušu Krišu, kuram diena izrādījās pagalam neizdevusies. Tā vietā, lai zīmētu burtus (tas ir vienīgais ar ko Krišs pēdējā laikā nodarbojas), viņam ir bijis jāsēž ar aliņu pludmales klubā palmu ēnā līdz apdegšanai. Gatavojot kalmārus un zivi, mēs viņam ieteicām izveidot blogu, kurā žēloties par savas Meksikas dzīves nedienām.
Starp citu, runājot par žēlošanos - es joprojām nepeldos, jo man ir auksti. Gaisa temperatūra - +27, ūdens - ap +23-25. Ir vējains, un man šķiet, ka es apsaldēšos.
Rītdien ar laivu brauksim apmeklēt jauno klientu - jogas ekoviesnīcu un iespējams arī apmeklēsim kādu viesnīcu, lai piedāvātu fotogrāfu pakalpojumus. Šādi apmeklējumi ir mūsu pēdējā laika aizraušanās, un viesnīcas izrādās ļoti atsaucīgas. Pagaidām nevienu pasūtījumu gan neesam saņēmuši, bet pēc pieredzes šķiet, ka pirmie augļi varētu būt aptuveni pēc mēneša.
Foto: Toms Čirkšis
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru