Jauns ieraksts

Toms jautā, kāpēc es nerakstu blogu. Laikam tāpēc, ka īstu jaunumu nav, dienas paiet ik pēc trim minūtēm pārbaudot epastu un brīnumu gaidot. Nav ko pārdzīvot, ka nav neviena meksikāņa rokas rakstīta epasta vilinoša fotosesijas piedāvājuma sakarā - Meksikā ir Semana santa un visi, kas vien ir noteicēji par savu dzīvi, jau lēnām ierodas, lai uzsāktu divu nedēļu ilgo laiskošanos pie okeāna.

Ak, jaunums darba sakarā ir gan - šodien mazliet pāršāvu pāri strīpai sarunā ar klientu - manas sapņu pilis papildināja viņa būvētas sienas, un ātri vien attapāmies pie pusuzcelta trešā stāva ar terasīti. Iztēlē jau atvērām IKARIA social club, kurā sāksim ar to, ka rādīsim eiropiešu kino, rīkosim izstādes un džeza koncertus.

Vakarā putēja vien, kad ar grābekli iemetos dārzu grābt. Krišs iznesa piecas lielas palmu lapas, Toms laistīja. Tieši tobrīd pa taciņu nāca uz Samana Santa ieradušies Cecīlijas radinieki. Viņiem par mums radās pilnīgi greizs, bet pozitīvs iespaids.