Krišs šodien nomina skorpionu. Mūsu guļamistabā. Dzeltenu un mazu. Esot minis vienu reizi, tad vēlreiz, jo esot bijis mīksts un nemaz neesot varēts saprast vai ir beigts. Beigu beigās ielicis maisiņā un pamatīgi saspiedis līdz knakšķim. Man šīs ziņas ļoti maz patīk. Tik ļoti maz, ka rītdien pirmā lieta - izsaukšu indētāju. Bet pagaidām pārbaudu kur sēžos, ko velku, izcilāju lupatas. Kā iešu gulēt, vēl nezinu. Toms saka normāla darīšana, viņš Mehiko esot nositis vairākus, bet man šitais jautājums nepatīk, nepatīk, nepatīk.
Izziņu literatūrā izlasu, ka jo mazāks un dzeltenāks skorpions, jo indīgāks.
Ar vīru Krišu (Kristianu Šicu), viņa mammu Edīti un dēlu Kārli (7) dzīvojam Meksikas kūrortpilsētā pie Klusā okeāna. Rančo ir 70 augļu koki un krūmi, suņi, kaķi un vistas. Esmu kāzu fotogrāfe. Pandēmijas laiks man māca dārzniecību un vistkopību. Šo blogu sāku rakstīt pirms 12 gadiem kad ieradāmies Meksikā. Kad uzzināju, ka esmu stāvoklī, to pārtraucu rakstīt. Tagad, brīvā laika un lasītāju mudināta, atsāku.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru