Šodien iegāju firmas kantorī, kas manā vārdā izraksta rēķinus. Ir saņemta pozitīva atbilde no migrācijas dienesta, pēc 15 dienām būšu legāla. Par kavējumu gan jāpiemaksā 20$, kas ir minimālā soda nauda.
Vakaros gatavojam portfolio, kurus izsūtīt visām pasaules līgavām, kuras precēsies Vajartā tuvākā gada laikā. Letīcija (smalkā kāzu fotogrāfe) dodas uz fotoizstādi Lasvegasā, mani atstāj savā vietā. Būs kāzas uz salas, saderināšanās fotosesija, precēsies Letīcjias labākā draudzene. Toms dosies uz salu kā otrs fotogrāfs.
Bet godīgi sakot, gribas pasākumu fotosesiju sēriju ar kādu niansētāku darbu pamiksēt. Tomam prātā personīgais projekts, Krišs vispār no datora neatiet - fontam jāuzzīmē reklāmas materiāls. Man arī kas jāizgudro.
Galvā skan Funikuli īpašnieces vārdi par to, ka mēs viens otram esam tikai aizdoti. Ka divi cilvēki nekad nespēj viens otru līdz galam piepildīt. Dievs tā ir iekārtojis, lai vienmēr mums būtu vajadzīgs. Vai to var nofotogrāfēt? Vai to vajag mēģināt nofotogrāfēt?
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru