Pēc trijām nobildētām kāzām divās dienās jūtos kā pēc pārciestas kartupeļu talkas, bet prieks ir liels un pusdienās - garneles aguachile.
Šodien bijām uz valsts charreadu čempionātu, un, ka tā padomā - arī pagājušogad bijām un apmēram tajā pašā vietā sēdējām. Toreiz Araseli man mācīja, ka dāmas čarro pasākumā vienas nepastaigājas. Visiem galvā pirms došanās viņa uzlika cepures, bet ko tas deva - šogad visi izskrējām pliki - bez iedeguma krēma, bez cepurēm, ar plikiem pleciem. Dabūjām sauli trieciendevās. Vienvārdsakot pārkarsām un pārdegām. Bet tā vai tā - visi apmierināti; ceru, ka nākamnedēļ būs arī kāda fotosesija, šitāda izskriešanās ar kamerām rokās ir tieši tas kas pilnai laimei vajadzīgs.
Kā mums iet, var lasīt un skatīties arī Toma blogā.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru