Šodien uz vienu stundu mani nolīga kāda XV gadu svinētāja. Kad ierados fotosesijas vietā, viss bija kā parasti, bet, kad sāku strādāt, situācija mainījās. Vispirms ieradās kāda īgna sieviete ar matugumiju saņemtiem matiem, tad sirms vīrities, kuram pa atvērtā krekla priekšu spraucās ārā cienījāms spalvu mežs (izrādījās - vecāki), viņiem sekoja trīs fotogrāfi.
Kolēģi man neteica ne labdien, ne sveiki, bet sāka no krasta fotogrāfēt jubilāri. Un mirkļos, kad ieskatījos ekrānā, viņi sauca: "Marianna skaties te! Marianna, smaidi!" Pieļauju, ka šodien sniedzu meistarklases.
Marianna nenāk no turīgu ļaužu aprindām, bet viņas mammai patīk rīkot saviem bērniem svētkus. Mariannai ir nopikta kleita un rotas, īsi svārki dejošanai, tāds kā mākslīgo ziedu pušķis, kurpes, uzlikti mākslīgie nagi, vismaz trīs reizes izsaukts stilists, divreiz fotogrāfi pirms svinībām, vienu reizi svinībās, iestudēta dejas horeogrāfija, bet tas vēl nav viss. Viņas mamma šodien izlēma nopirkt pubikāciju žurnālā. Tajā pašā vietā, kur pirms pāris mēnešiem gozējās Andrea no veiksminieku aprindām.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru