Paklājuši divus matračus, ar Grantiem iekārtojāmies Mario kravaskastē. Leduskaste, alus, uzkodas, paši nosmērējušies līdz ausīm ar pretiedeguma krēmu.Pēc astoņu stundu kratīšanās, stīviem kauliem un nejūtīgiem dibeniem, izkāpām pie Aleksandras vecāku mājiņas, kas atrodas mazpilsētā tūliņ aiz baznīcas. Nokrāsota traki lillā krāsā, tās priekštelpa un daļa ēdamistabas ir arī veikals. Aleksandras mamma, baroja un baroja: ar rokām taisītas tortijas, milti pašu gatavoti, dažādi iepriekš neēsti augļi no dārza, rīsu saldais, vista čilli mērcē.
Divas dienas Alehandras tēva pavadībā braucām, skatoties apkārtējos kalnus, mazpilsētas.
Iemaldījāmies halapeņo novākšanas laikā uz lauka. Ingrīda sarunāja pāris sēklas halapeņjo.
Tad atkal visu dienu kratījāmies kravaskastē atpakaļ pa citu kalnu ceļu. Ceļošana kravaskastē ir kā brauciens pa upi ar plostu. Milzīgie kaktusi nav aiz stikla - tie ir pavisam tuvu, pavisam īsti.
Bet kamēr mēs dauzījāmies pa pasauli, Banderas līcī rosījās orkāns.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru