Ap vieniem piezvana Noe no Facetas un atgādina, ka divos man jābūt uz intervējamā fotogrāfēšanu žurnālam Maxwell. Vaidot ieeju dušā un žēlojoties no tās iznāku. Skumji pūšot lēnām pārvaru bruģēto ielu līdz autobusa pieturai. Tagad es saprotu, kāpēc vairākums manu viesu vakar izvēlējās dzert limpenes vai ūdeni ar ledu. Pat neliels alkohola daudzums un mazliet mazāk miega ir kaut kas nepārdzīvojams šajā tropu klimatā. Karstums pēkšņi ir neizturams.
Intervējamais izrādās kāds svarīgs meksikāņu fotogrāfs, kurš šobrīd vada laiskas vecumdienas, audzinot savu pirmo bērnu, divgadīgo meitiņu un iekārtojot milzu savrupmāju vecpilsētā par gleznu pilnu viesu namu.
Vakarā ar Krišu pasēžam uz terases un saēdamies ledainu arbūzu teju bez mizas un sēklām.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru