piektdiena, 2009. gada 6. novembris

Ričards šeit, bet Kristofers gaisā

Šovakar, peldoties saulrietā, mūs pamanīja Ričards, kurš sēdēja uz mola. Vārds pa vārdam, alus pēc alus, līdz ēdām lazanju no dzīva ziemeļitāļa pannas itāļu restorānā blakus ielā. Ričards ir uzrakstījis grāmatu par Teksasas vācu kolonijas vēsturi, spēlē ģitāru, ir ģitāras un bungu pasniedzējs Sanantonio, Teksasā. Viņš ilgojas pēc saviem 10, 12 un 14 gadus vecajiem bērniem un angļu draudzenes.
Mārcis izklaidē savus latviešu draugus no Gvadalaharas, šobrīd viņi noteikti dzer jau trešo margaritu kādā geju bārā vecpilsētā (vismaz tādi bija solījumi). Kaut kur starp Briseli un Kankūnu lidinās Kristofers, viņu mīļi uzņems Laura Kankūnā. Tā mēs te latvieši saticīgi dzīvojam.
Ak, jā. Krišs aplēja dārzu un visi augi priecīgi saslēja lakstus.
Foto: Brisele Kristofera acīm.

Nav komentāru: