sestdiena, 2009. gada 21. novembris

Revolūcijas gadadiena

Uz mašīnu jumtiem skaistumkaralienes, bullis sadur kāju charro, Sheraton īpašniece man stāsta savu viedokli par Latvijas vēsturi un okupāciju. Par charro un Sheraton īpašnieci nākamajā reportāžā, bet pagaidām piedāvāju iejusties Revolūcijas dienas gājienā Puertovajartas promenādē.
Pirmie no kioska (zokolo) soļo glābšanas dienesti, policija un ugunsdzēsēji, pa ceļam apstādamies un imitēdami savu rīcību nepieciešamības gadījumā. Piemēram, ātrā palīdzība nes uz nestuvēm cietušos, kurus ik pa laikam elpina. Sirēnas, protams, ieslēgtas.
Seko skolas - mazas meitenes salsas solī lēkādamas mulsinoši īsos brunčos, kliegdami un švilpdami mazie revolucionāri. Aiz katras grupas brauc mazā kravaskaste ar jaudīgām tumbām un skaņu pulti, tai blakus sēž skaņu operatori/dīdžeji ar triecienizturīgām želejas nostiprinātām frizūrām. Visbiežāk dzirdams Adelitas remikss un dažādas šīsvasaras mīļākās dziesmas. Ir skolas, kurās bērni prot veidot cilvēku piramīdas. Skaistumkaralienes (katrai skolai un aprinķim sava) uz mašīnas jumtiem lēni slīd cauri pilsētai, laiku pa laikam pūlī iemezdamas našķus. Visbeidzot - armija un jūras spēki demonstrēdami trikus gan gaisā, gan ar suņiem, gan paši no mašīnas un mašīnu rāpdamies pa virvēm un šļūkdami ar galvu pa priekšu no pacēlāja. Iespaidīgi.
Parādi noskatījāmies kopā ar tiem pašiem latviešiem - Arti un Valēriju, ar kuriem kopā sagaidījām 18. novembri. Un aizkustinājums nebija mazāks. Es atzīstos slepus notraukusi asaru. Man jau kopš bērnības patīk parādes.

Nav komentāru: