Aiz Wallmart uzgriežaties un Pitijalas ceļa, dodaties pa to līdz reģiona slimnīcai, tad vēlreiz pa kreisi. Turpiniet ceļu līdz Progresa mežiem (Bosques de Progreso)*, kad būsiet tiem teju izbraukuši cauri un jūsu skatienam atklājas izgāztuves kalns, esiet uzmanīgi. Tūliņ aiz Kuliakanas filharmonijas** vienīgā baltā mājiņa ar logiem visrinķī ir Mario nams.
Mēs tur pavadījām pēcpusdienu, cepot šašlikus, ēdot tomātus un gurķus ar krējumu, kā arī folijā ietītus kartupeļus. Un diena bija mierīga, lai arī visapkārt valdīja Kuliakanas filharmonijas kņada. Mums veicās, jo šodien vējš nepūta no lielā kalna puses. Laiku pa laikam kāds atzina, ka diena ir skaista, ka ēdiens ir gards, ka draugi ir lieliski un māja ļoti jauka. Mani līdz sirds dziļumiem aizrauj spēja uzdrīkstēties nebaidīties un tieši iepretī pilsētas izgāztuvei dzīvot dienas laimīgi.
*Kriša un Mario izgudrots termins ar ko apzīmē skaļu meksikāņu meldiju dārdināšanu, nesaskaņojot repertuāru, no dažādiem avotiem vienlaikus.
** Progresa meži (Bosques de Progreso) ir pilsētas izgāztuvēm pieguļošais dzīvojamais rajons. Un koku vietā tur progresi aug. Iespējams, apmaldīties trijos progresos. Man šķiet, būs jāņem kamera un jābrauc izpētīt progresu dabu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru