Pēc Zanes lūguma publicēju vakardien mūs apciemojušo klaunu attēlus. Jā, tie ir tie paši strādnieki, kuri ar līku mietu mēģināja izsist jumta logus. Attēlā redzams kā viņi mēģina stiklus izlauzt tos satverot ar segu, jo cimdu jau nav. Neskatoties uz to, ka šis logu izņemšanas projekts ilgst jau mēnesi (es izsaku vēlmi, Krišs apstiprina, apstiprina namiņa īpašnieki - pensionētais amerikāņu pāris, uzzina un saskaņo darbus mūsu namiņa pieskatītājs pieglaimīgais meksikānis, atsūta strādniekus, tad atnāk pats, tad atsūta strādniekus otrreiz, tad viņi sagatavojas, tad atnāk, tad trepes pa īsām, tad saimniece neļauj ar puļķi sist pa stikliem, tad atnāk ar garākām trepēm), īsti ne par darba drošību ne tehniku padomāts nav. Sen nebijām tā smējušies.
Šodien nobildēju otro bildi toršu kaledāram. Dabūju saēsties diezgan daudz kūkas, jo tieši pirms manas ierašanās galdam bija uzkritis palmas zars, sadragājot mufinus un citus našķus. Lai arī pēc izskata traki zili, tomēr saldumi kā jau saldumi, un marcipānā mērcētas zemenes garšoja gana labi.Pārnācu mājās savārgusi, ar temperatūru, tādēļ uz restorāna fotosesiju viesnīcā Šeratons Krišs devās viens. Puertovajartas iedzīvotājiem tajā esot 20% atlaide. Kuri ir tie iedzīvotāji, viņi pēc sejām varot pateikt. Interesanti, vai pēc mūsu sejām arī jau var pateikt?
Ingvera tēja un tekila dara brīnumus, nupat jūtos teju jau vesela. Rītdien tomēr vajadzētu mēģināt nokļūt kādās pludmalēs.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru