Piektdienas vakarā atnāca Aleksandra, iešpricēja vitamīnus. Jau sestdien es jutos labi, bet svētdien biju gatava izbraucienam ar Mario un Aleksandru, kā arī viņas māsu Lupitu un viņas vīru Raulu un meitu - vēl vienu Lupitu - uz vietuļajām paradīzes pludmalēm.
Deviņos no rīta atbrauca Mario un Krišs sēdās iekšā kravas kastē. Drīz gan viņš no tās izkāpa, jo atbrauca Aleksandras māsa ar vīru.
Tad mēs devāmies uz pludmalēm starp Sajulitu un Sanpančo. Vīrieši metās viļņos, sievietes zem milzu koka ar nezināmiem augļiem riktēja ēst. Apkārt pa pusei gliemežvākos paslēpušies skraidīja un alas raka dažāda izmēra krabīši.
Paēdām un tad braucām pusdienās uz Guajabitos - meksikāņu ģimeņu piemeklēto pludmali.
Pa ceļam mani sadzēla trīs nelielas lapsenes. Šausmīgi sāpīgi, vēl šodien uz ādas redzams tāds kā milzu apdegums.
Pa ceļam mani sadzēla trīs nelielas lapsenes. Šausmīgi sāpīgi, vēl šodien uz ādas redzams tāds kā milzu apdegums.
Pieredzējām savām acīm restorānu, kurā gatavo lēni, dārgi un negaršīgi. Visiem bija atpakaļceļā ko runāt. Sievietes un bērni kārtīgi izpeldējās, jo šeit viļņu nebija vispār. Deviņos vakarā mēreni apdeguši atgriezāmiess mājās.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru