Mehiko pilsēta

Astoņi cilvēki lidmašīnā ir no Latvijas — Ilze un Ervīns Palmbahi, kuri, izkāpuši no lidmašīnas, ātri pārsēžas autobusā uz Pueblu. Lasu viņu vēstules. Viņi apmierināti ceļo pa dienvidiem. Viss garšo, visu slavē. Pirmo reizi Meksikā, izvēlējušies pasmagu, bet ārkārtīgi skaistu maršrutu un tiek galā pašu spēkiem.
Guna, Valentīns un Odrija. Odrijai visi meksikāņi lidmašīnā dzied dziesmiņas. Viņu reiss uz Puertovajartu atcelts, Gunai glāžainas acis un noguruma pēdējā stadija. Tomēr naktī viņi ar citu reisu nonāk Puertovajartā, Krišs sagaida.
Mēs, trīs dāmas, Līga (kura tagad kļūst par Martu), Ilona, kura visur dodas līdzi un nemaz nepretojas, kā arī es, iekarojam Mehiko.
Paliekam trīs dienas — pirmajā rītā jau 10.00 Marta dodas uz pirmo tikšanos modeļu aģentūrā. Šefa nav, bet visiem viņa ļoti patīk. Otrajā tikšanās 14.00 jau citā aģentūrā šefs ir, viņa viņu maigiem cimdiem savaņģo, visu sarunā, izstāsta, ka būs jādod darbs. Piemin arī pirmo aģentūru, kurā varētu būt darbs, šis sarosās: darbs būšot, pirmais kastings jau tajā pašā vakarā 18.oo. Līgai tiek piešķirta telefona karte, Mehiko karte (pabiezs sējums plānām lapām), modeles dzīvoklis, sākot ar pirmdienu.
Otrajā dienā Līgai ir pirmais mazais darbiņš — kad viņa ierodas, pie aģentūras durvīm viņu sagaida šoferis. Tiek iedots kastingu saraksts trešajai dienai. Viens no tiem — alus Sol reklāmai (!!!). Vispār viņai būtu jāraksta dienasgrāmata, ne man.
Vakarā visas dodamies ciemā pie Beatrises — Latvijas goda konsules Meksikā — uz viņas dēla fotostudiju smalkā un ārkārtīgi skaistā rajonā. Fotostudijā satiekam Ilzi Leduskrastu — viņa arī ir šeit! Iztērzējamies, dodamies mājās paziņot Krišam, ka būsim mājās tikai pēc dienas. Krišs uztraukts, visi neatkarīgie eksperti, piemēram, Araseli, Mario, mūsu dārznieks, viņu lutina ar stāstiem par Mehiko. Parastais stāstu komponents ir laupīšana gaišā dienas laikā un citas līdzīgas šausmas. Guna mani pamatīgi sabar.
Ceturtdienas rītā tiekamies ar Sarmu Fogeli — latvieti, kura strādā televīzijā un šeit pavadījusi visu savu dzīvi pēc studijām Pēterburgā. Ilgi brokastojam zilo flīžu namiņā, stāstām un klausāmies dzīvesstāstus. Sarma prot stāstīt par Meksiku un meksikāņiem tik krāšņi, jūtos kā noskatījusies garu un interesantu filmu.
Pēc brokastīm uzbraucam Latīņamerikas tornī, tad savācam mantas, nopērkam biļetes līdz Puertovajartai. Aizdodamies līdz Gvadalupes katedrālei, paēdam, 19.00 vakarā apmierinātas sēžamies autobusā, lai 8.00 no rīta izkāptu PV. Pirmajā saulītē redzu uz perona Krišu un Mario, kuri ar kafijām rokās mūs sagaida.