Šodien ar Krišu pirmo reizi Grasiela mūs atstāja tenisa laukumā vienus. Tālāk kauns stāstīt. Pēc pusstundas satumsa un mēs taustījāmies pēc bumbiņām.
Starp citu, ledusskapī brīnišķīgs rosols, uzlabots ar halapeņo.
Ar vīru Krišu (Kristianu Šicu), viņa mammu Edīti un dēlu Kārli (7) dzīvojam Meksikas kūrortpilsētā pie Klusā okeāna. Rančo ir 70 augļu koki un krūmi, suņi, kaķi un vistas. Esmu kāzu fotogrāfe. Pandēmijas laiks man māca dārzniecību un vistkopību. Šo blogu sāku rakstīt pirms 12 gadiem kad ieradāmies Meksikā. Kad uzzināju, ka esmu stāvoklī, to pārtraucu rakstīt. Tagad, brīvā laika un lasītāju mudināta, atsāku.
2 komentāri:
Rosols, kas uzlabots ar halapeņo tiešām ir brīnišķīgs. Es jau kādu laiku tā niekojos. Tas labi noder, ja latvietis uzreiz negrib par meksikāni kļūt. Pārejas periods tak vajadzīgs!
ingrīda
Jā, jā! Pārejas periods ir vajadzīgs, nedēļas nogalē plānots šašliks, kur nu bez čili.
Ierakstīt komentāru