Nupat caur lielveikalu pārnācu mājās. Un labi, ka caur lielveikalu, jo tiku pārpilnības un gaismas apžilbināta, bet vēderā mierinoši iegūlās ābols. Ja būtu rakstījusi tieši pēc filmas "El infierno" (Elle) noskatīšanās, tad diez kas vispār dienasgrāmatā darītos.
Tēma vienkārša: Vardarbība! Narkotikas! Meksika pārvēršas ellē!
The Internet Movie Database ir iedevusi deviņas no desmit zvaigznēm. Nez kādēļ tā ir arī komēdija. To rāda Meksikas divsimtgades sakarā.
Skatījos un brīnījos. Nezinu nevienu tautu (izņemot krievus un dažus Balkānos), kur būt bandītam, šaut un nogalināt būtu tik jautri un pacilājoši. Visi smejas, tiek grieztas galvas, mēles, ausis, cirsti pirksti, turklāt diezgan reālistiskā manierē. Zāle smejas. Jo pazīst citātus, es pieņemu. Iespējams, mājās lamājas līdzīgi.
Tēma - kā brālis iet brāli atriebt, iestājoties kartelī. Ka visi, kas grib dzīvot labi Meksikā, ir spiesti pelnīt ellē. Ka visi, arī mācītājs un mērs, un skola ir pateicīgi krustēvam. Ka brālis pret brāli, ģimene pret ģimeni ir jautri un izklaidējoši.
Meksikā ir pavisam citas attiecības ar nāvi, tas ir vienkārši veids kā nomirt. Nomirt stāvus ir cienījami. Ar automātu rokās - varonīgi. Vienīgais grāmatu skapis visā filmā ir krusttēvam. Labais varonis - vienkāršs, bet labs puika, nupat atgriezies no peļņas ASV. Araseli noslaucīja asaru. Filma bija laba, apskatiet treileri.
Saskaņā ar Wikipedia datiem 2006. gadā šajā karā gāja bojā 62, 2007. gadā - 2837, 2008. gadā - 6844, 2009. gadā 9635, bet 2010. gadā - 8032 cilvēki.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru