Ar vīru Krišu (Kristianu Šicu), viņa mammu Edīti un dēlu Kārli (7) dzīvojam Meksikas kūrortpilsētā pie Klusā okeāna. Rančo ir 70 augļu koki un krūmi, suņi, kaķi un vistas. Esmu kāzu fotogrāfe. Pandēmijas laiks man māca dārzniecību un vistkopību. Šo blogu sāku rakstīt pirms 12 gadiem kad ieradāmies Meksikā. Kad uzzināju, ka esmu stāvoklī, to pārtraucu rakstīt. Tagad, brīvā laika un lasītāju mudināta, atsāku.
otrdiena, 2010. gada 6. jūlijs
Pirms ceļa
Tā, nu tagad tas ir pavisam droši - mēs rītdien braucam uz Gvadalaharu mašīnu pirkt. Es saskatu dažas nianses, kas varētu šo ceļojumu padarīt īpaši neaizmirstamu. Pirmkārt mums nav nekādu zināšanu par birokrātiju šajā sakarā. Otrkārt mums nav nekādu zināšanu par tirdzniecības vietām, kur nu vēl noskatīta mašīna. Plāns ir vienkāršs - aizbraukt uz Gvadalaharu, un tad jau redzēs.
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
4 komentāri:
cerams, ka juus saprotat, kaaaaaadu auto ir jaapeerk, lai mees te nesmietos, ja ? arturs
es jau tagad ķiķinu :) Bet zini Eva, varbūt Tev šķiet, ka mašīna nav noskatīta. Bet cik atceros, Krišam jau sen bija skaidrs tieši kāds ir viņa sapņu auto!
Nu, mēs nezinām, mēs krājam viedokļus. Vakar Toms rīkoja aptauju, uzzinājām daudz jaunu par mūsu mājas viedokļiem vien! Piemēram, kā Tev līdz šim šķita - neoni zem mašīnas ir pluss vai mīnuss?
Un vispār, kaut Tu būtu šeit!
Ierakstīt komentāru