Sestdienas vakarā ar makdonalda kartupelīšu maisu rokās pie lielveikala mani uztvēra Poļina savā zilajā vabolē. Un tad pēkšņi dzīve ieguva vecos, labos Meksikas apgriezienus. Ieradāmies pie Poļinas jaunā aplidotāja Rikardo, kurš vēl tālajā 85 gadā ir izdevis skaņu ierakstu plati ar lokainu frizūru un kļoša biksēm uz vāka. Pēc kādu divu stundu tērzēšanas uz robežas - tūliņ, tūliņ jau braucam kalnos, mēs patiešām iekāpām mašīnās un devāmies uz Sansebastian - vecu raktuvju pilsētu 50km attālumā, bet gabaliņu virs mākoņiem.
Pilsētiņa dunēja - vidusskolā izlaidums. Viss kā senāk Rucavā - svētku zāle, priekšā grupa, paši pie galdiem. Kas nav samaksājis par vietu, stutē durvis. Uz galdiem - alus, tekila, plastmasas trauki un noslēpumaini milzu grāpji. Pēc brīža atģidāmies karaoke krogū, kurā pilnā balsī fonogrammas pavadījumā ar mīlas balādēm savu iecerēto Poļinu aplenca savulaik daudzsološais dziedātājs. Gods kam gods, bez smieklu lēkmes pārlaidām priekšnesumus un devāmies uz mākoņu mitruma pievilgušo viesnīcas istabiņu. Viesnīcā neko dīvainu nemanījām, lai arī bija visas iespējas redzēt zaldātus (spokojoties vēl kopš revolūcijas laikiem).
Šodien ar kvadracikliem uzbraucām Bufā - 2800m virs jūras līmeņa, tieši pirms finiša apgāzām kvadraciklus, noorganizējot piknikojošajām meksikāņu ģimenēm nelielu šovu. Mums nekavējoties tika piedāvāta palīdzība un cepumi. Poļina tā arī pazuda pa ceļam ar savu pielūdzēju, viņus satikām pēc stundas vakariņojot itāļu restorānā.
Nupat esam atgiezušies Vajartā, sajūta kā pēc nedēļas nogales Pāvilostā - pārgurums no atpūšanās un pilna galva elpu aizraujošu skatu un notikumu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru