Pirmā nakts Tequila - domāju, ka jebkādi paskaidrojumi lieki. Apciemojām Cuervo fabriku un vēlāk dziļi iegrimām fabrikas veikalā. Nopirkām ne tikai klunkšķošo, bet arī agavju sīrupu un Odrijai lelli.
Nākamajā vakarā pēc pagara pārbrauciena iekritām nelielā Leonas viesnīcā bez logiem. No rīta vēl nepabrokastojuši šturmējām ādas lielveikalus, jo tas ir vienīgais iemesls kādēļ uzturēties fabriku pilsētā, kur pat gaiss smaržo pēc ādas.
Otrdien brokastojām Guanajuato - sudraba pilsētā, kurai ielu tīkls ir pazemē, bet augšā krāsainas mājiņas izoderējušas kalnu bļodas iekšpusi. Vakaru pavadījām pie milzu sudrabrača kājām skatu laukumā no augšas vērojot kā iedegas pilsētas ugunis. No rīta vēl mamma ieguva pati savu uz pirksta nēsājamu kolibri, kas viņu vienmēr vedīs mājās.
Trešdien pusdienojām Dolores Hidalgo, bet pēc tam apmeklējām Azulejos Talavera Vazquez, kurā pirms vairākiem gadiem nopirkām keramiku savai vannasistabai. Acis ņirbēja, visu gribēja, bet samierinājāmies ar dažiem pusdienu šķīvjiem un bļodiņām. Naktī staigājām San Miguel de Allende ielās, nakti sagaidījām uz savas viesnīcas jumta.
Ceturtdien no rīta cauri neceļiem devāmies meklēt pamestu raktuvju pilsētiņu tuksnesī Pozos, kurā ir bijuši 80 000, bet šobrīd dzīvo apmēram 2000 iedzīvotāju. Šis vienbalsīgi tika nominēts par brauciena skaistāko piedzīvojumu. Vakarā sasniedzām ceļamērķi - Queretaro (džinsu un tekstila fabriku pilsēta, Krišs ieguva smalkas kokvilnas bikses ar strīpiņām par Ls 10), no kura mamma un Viktors ar šobrīd ar autobusu dodas uz Mexico lidostu, lai turpinātu ceļu uz pavasara pārņemto Latviju.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru