trešdiena, 2010. gada 12. maijs

Revolūcija

Par attieksmi Letīcijas birojā neesmu sajūsmā. Lai arī aģentūra smalka, tomēr deķis nepārtraukti tiek vilkts uz savu pusi. Turklāt visa ņemšanās notiek cēlā un mātišķā mierā.
Sāku rakstīt vēstules. Neatbild.
Vienā no vēstulēm jautāju, vai varu izdzēst pie manis atrodošos viņu vainas dēļ atrodošos failus (kas stāv jau trešo mēnesi). Atbildi nesagaidīju. Pietrūka vietas datorā - izdzēsu. Šodien Letīcija atzinās, ka ir pazaudējusi manis ierakstītos diskus. Vienu gan nesaprotu - kā var pēc trim mēnešiem sākt meklēt failus! Mēs līgavām bildes atdodam 3-5 darba dienās.

Pēc pagājušā gada pieredzes Facetas zinu, ka meksikāņa darba devējs uz galvas kāpšanas disciplīnā mēru nejūt. Šodien, sēžot pretīm Letīcijai, ieelpoju skaitot līdz astoņi, izelpoju skaitot līdz četri. Palīdzēja. Saglabāju mieru un cieņu pat tad, kad Letīcija skaidroja, ka no manām vēstulēm neko nesaprot. Joprojām smaidīju kad man uzbruka kāpēc esmu palikusi kāzās ilgāk. Vienvārdsakot pamanījos ieturēt lielākas pauzes kā Letīcija, startējot cēluma un mātišķuma konkursā, ieguvu pirmo vietu (elpošanas dēļ taču).
Nākamnedēļ pirmdien 10.30 norunājām tikšanos. Es būšu precīzi 10.30, atzīmēju (zemteksts, kuru viņa sadzirdēja - Letīcij, tu uz pēdējām trim tikšanām neatnāci).
Izgāju no biroja ar atkarotu cieņu un 2000 peso.

Nav komentāru: