Pirmā kadra laikā es biju pārliecināta, ka jāizsauc taksis un jādodas prom. Bet es paliku kopā ar Kristoferu un Tomu apmēram 10 stundas 33 grādu karstumā uz steķa klausoties un skatoties viena cilvēka izrādē. (Karmena ierādīja pozas un vietas, steidzināja, runāja par modi un klientiem, pa starpām baroja bērnu). Es tiku spiesta gulēt uz zemes un fotogrāfēt modeļus ar uz augšu pavērstu kameru tā, lai tie izskatās kā stabi ar mazām galvām, kuri iestājas mākslīgi atbrīvotās pozās un koķetē ar kameru. Es mēģināju iebilst, pamatot, iedvesmot, pārliecināt. Bet beigu beigās ar varu tiku piespiesta nofotogrāfēt savu cieņu aizskarošas fotogrāfijas.
Vienu dienu man stipri sāpēja kājas un acis, tad sirds. Es nespēju saprast, ko no tā visa var mācīties.
Bet tad es pabeidzu citu, savu pirmo pašrocīgi Meksikā sarīkoto, fotosesiju un sapratu, ka apkārt ir daudz draugu, skaistu vietu un viss ir iespējams.
Izrādās, ka man nepatīk ballītes uz kurām tieku aicināta. Būs jārīko sava ballīte.
Foto: Kristofers Šics. Eva mācās fotogrāfēt.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru