Visu rītu izsūtu Ziemassvētku apsveikumus, tas izrādās ir veids kā uz mirkli visiem nesatiktajiem tuvāk atrasties. Laba sajūta. Ģimene Latvijā kameras priekšā plātās ar piparkūkām un karstvīnu, beidzot man patiešām kaut kā ļoti pietrūkst. Pie brokastgalda uzskaitām šeit neiespējamos Ziemassvētku ēdienus:
- piparkūkas (puskaraļvalsti par jebkuru piparkūku!)
- pelēkie zirņi ar speķi (nav ne pelēku zirņu, ne speķa)
- štovēti kāposti (nav skābētu kāpostu)
- bukstiņputra (nav grūbu un miežu putraimu)
Ir saulē nogatavojušies milzu mandarīni un Maijas vecmāmiņas sūtīti mārrutki, mmm.
Katrs izvēlamies savu Ziemassvētku ēdienu. Es - rosolu, Kristofers - siera salātus, Krišs gatavos piparkūku mīklu.
Tad dodamies uz zoodārzu ar burkāniem žirafes barot.
Atpakaļceļā riet saule, ļaužu bari dziesmas dziedādami soļo no mājas uz māju rādot Betlēmes brīnumu kūtiņā. Visapkārt šauj raķetes, bērni sit ar nūjām piņatas - tādas kā milzu krepapīru rotātas un saldumiem pildītas zvaigznes. Skan Ziemassvētku korāļi - ātri un jautri, zvana zvani. Uz ielu stūriem pārdod rūķu cepures, palmas un Betlēmes zvaigznes.
Dažas minūtes pāri astoņiem esam pie Sorianas (mana mīļākā lielveikala). Abstulbstam. Ir 8:05; un no veikala var iziet, bet tajā vairs nevar ieiet. Skrienam uz Wallmart, kurš ir slavens ar savu nejauko izturēšanos pret darbiniekiem, tas pats. Visapkārt izmisuši cilvēki, sevišķi mēs, jo mums ir tukši vēderi un tāds pat ledusskapis. Pavīd ideja skriet uz OXXO (Narvesen idejiskais brālis), bet tas ir pārāk šausmīgi.
Vaļā ir Gvadalaharas farmācija, uz ielas atrodam vienus dārzeņu ratus, blakus takērijā izdiņģējam ķiploku, piemājas šnabenē nopērkam kārbu ar speciālo Ziemassvētku alu Noche Buena.
Izkrāmējot pirkumus no maisiem klusībā sevi slavējam par attapību, bet tad man teju sejā ielec žurka, kura arī pārbīstas un aizkrīt aiz plīts. Pēc mirkļa vēl viena izskrien pa odu tīklā izgrauzto caurumu. Kristofers mēģina jautājumu risināt, aizmetot šņorus aiz plīts pa kuru nabadzītei izlīst, bet kad tā izlien, tā paslēpjas zem ledusskapja.
Visiem Ziemassvētku stāstiem ir labas beigas - mēs pagatavojām deviņus ēdienus, iztriecām žurkas, bet pēc tam, kad aizgājām gulēt, žurkas atgriezās un našķojās līdz rīta gaismai.
Ir arī sliktā ziņa - kaimiņš savam puikam uzdāvinājis elektrisko ģitāru. Tā skan kā šķībi tīģera kliedzieni džungļu naktī. Ceru, ka viņš drīz iemācīsies to uzskaņot.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru