Rīta pusē lidmašīnā iesēdinājām Maiju, viņas vasara ziemas vidū ir beigusies - rītdien viņa izkāps Rīgas lidostā, vienlaikus piedzīvojot 8 stundu un 42 grādu temperatūras starpību.
Visu dienu kārtoju kurpju fotosesijas bildes, klausījos/Skype lasīju Karmenas pushistēriskajā vaimanāšanā par to, kā klients zvana, visu grib redzēt, bet es kavējos. Lai dodot visas bildes kādas ir, lai paši izvēlas. 10 stundu laikā nofotogrāfēti 36 apģērbu komplekti, katrs no tiem gan stāvus gan sēdus, daži no tiem dažādās vidēs. Kā lai ko tādu rāda cilvēkiem nesašķirotu? Sēžu un spītīgi atlasu, piekadrēju bildes.
Tā nu ir daudz laika domāt. Mēģinu saprast, ko man šī fotosesija ir iemācījusi. Atklāju, ka lai arī kāda steiga un psiholoģisks diskomforts, traucējošs projekta vadītājs un neiedomājami idiotiski kanoni, tomēr bildes ir normālas, dažas pat tīri tā neko. Tad ko no tā var mācīties?
Vēl gribas apsēsties pie okeāna un skatīties kā lēni planē pelikāni. Nedomāt neko, nesteigties nekur un ilgi, ilgi klusēt.
Fotosesijas rezultātus var apskatīt šeit.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru