Saviesīgi pasākumi

Kamēr gatavojos sakārtot galvu un uzrakstīt kādu rindiņu par bagātākā Gvajabitu vīra meitas kāzām, tikmēr notika kas ievērīgas cienīgāks, kas aizēnoja šo stāstu.

Šovakar ar Pierre, viņa līgavu Gabi, Krišu un Gvadalaharas kāzu organizatori Paulinu devāmies vakariņās uz īsti labu, jo Pierre atzītu franču bistro tepat pie galvenās katedrāles. Pierre ieradās sarkanā Tkreklā, es - melnā kokteiļkleitā, Gabi - vieglā, bet pieklājīgā svētdienas kleitiņā, bet Paulina - ar tumšu acu krāsojumu, pieglauztu asti, īsīsu kleitiņu un tik augstiem papēžiem, ka nostāvēt, kur nu paiet, nav iespējams.
Tikko apsēdāmies pie galda, sarunu maratonu ar saucieniem un īsiem spiedzieniem uzsāka abas kompānijas meksikānietes - Gabi un Paulina. Tēmas mijās apmēram divās minūtēs viena, runāts tika strauji, bez apstājas un ar prieku iztirzājot detaļas. Es jutos kā pie palu pārņemtas Paurupītes - pirmkārt šoks par plūdiem, otrkārt kā iespējams tik mazai upītei vispār sacelt tādas nekārtības. Jo tālāk, jo trakāk - tika izcilāti ģimeņu mīļvārdiņi, aprunātas vīngliemežu receptes, Paulina apgaroti stāstīja par ceļojumu uz Vāciju un reizi, kad visskaistākais vīrietis pasaulē (no Neapoles) viņai uzaicināja kafijā, un tas nebija viss. Vēl bija daudz pikantākas detaļas - brazīļu vīriešu skaistums un Patate (bulterjera) caureja un kopīgu vīriešu paziņu pievilcīgums. Tad tādu vīriešu pievilcīgums, kurus visi nepazina, līdz apstājāmies pie Pierre, kuru Gabi aiz inerces sāka iesolīt.
Apmēram divu stundu laikā Krišs neizdvesa ne vārda, Pierre laiku pa laikam raidīja uzjautrinātus skatienus, es paguvu īsi atbildēt uz jautājumiem, bet abas meksikānietes šķīla tādas valodas, kādas nekad iepriekš nebiju dzirdējusi, arī kāzu sagatavošanās posmā ne. Nav iespējams aprakstīt sacelto jezgu no ienākšanas restorānā līdz rēķina pasniegšanai. Bet kā šeit saka: lo pasamos muy bien!*


* Labi pavadījām.


Un daudz laimes dzimšanas dienā, Santa! Šodien atcerējos XV gadu jubileju. Tas tomēr bija stipri lielāks kultūršoks.