Oi

Šodiena mani izsita no līdzsvara.

Pirmkārt Mehiko klients, kurš negrib maksāt, melo, sūta no vienām durvīm, sūdzas, ka nekas nepatīk, nevarēs/negribēs lietot bildes, tikmēr slepus (cik nu slepus - internetā) sācis kampaņu ar manis bildēto materiālu. Nogriezis ūdenszīmes un rauj vaļā ar zemas izšķirtspējas paraugbildēm. Kad saku, ka būs jāmaksā, sāk kaulēties, līdz kļūst telefoniski agresīvs. Jālīgst advokāts, jācīnās, bet tāds slinkums. Bez tā taču pavisam vienkārši varēja iztikt. Turklāt nekādi nesaprotu klienta darbu vadītāju - līdz brīdim, kad sāku interesēties par naudu, bijām labākie draugi - viņam patika modeļi, nu viss bija lieliski. Tagad kažoks otrādi, rāda zobus.

Otrkārt mēra kāzas, kuras tomēr bildēs cits fotogrāfs, ir sāpīga tēma. Kāzu organizatore, kurai bija gan dengue, gan atgriezies mīļākais, gan sadedzis dators un pazudis telefons (jo bija jāmaksā par bildēm, bet nebija naudas) savērpuse intrigas. Tas ir viņas pirksts, ka kāzas nav mūsu. Eh.

Treškārt Poļinas situācija ar banku (to pašu par kuru stāstīju) ir absurda un bezcerīga. Pēc tam, kad sācies lielāks naudas apgrozījums, banka viņu ielikusi aizdomīgo sarakstā, turklāt kāda kliente neatpazīstot savu parakstu. Nauda no klientu kontiem ir noņemta, bet Poļinas konts ir slēgts un termināls atņemts, neatdodot godīgi nopelnīto naudu par trim kleitām jo... viņa esot blēde. Diemžēl saraksts esot saraksts. Tagad ir skaidrs kā tādā var iekļūt, bet izkļūt no tā diez vai ir vispār iespējams.

Poļina saka, ka viņa jūtoties neaizsargāta un gribot prom no Meksikas. Mierināju, ka nav vainojama  ne valsts, ne tas, ka esam ārzemnieces. Maksāšanas kultūra gan šeit ir krietni sliktāka kā pieredzēju Latvijā, bet naudaslietu netaisnības tādas pašas vien ir.