Atgriešanās

Pamodos ar ierasto jautājumu prātā: "Kur es esmu?" Atbildēju ierasti: "Vienalga." Tad pagriezos un sapratu,  ka man blakus ir vēl kāds gulētājs. Mans vīrs!

Tirdziņš. Es gribu uz tirdziņu! Kur zivju vīrs pārdod mahi-mahi (ēdu jēlu, ar sojas mērci un pipariem), kur ķīnieši taisa suši (20 gabalus, lūdzu), kur dārzeņu veikala pārpilnība (banānus nepirkām, jo šķiet, ka pēc tiem beidzot jāiet uz dārzu).

Puriņu ģimene savu balto māju un tās apkārtni piekrāvuši ar augiem podos. Ir neliels sakņu dārzs (arī podos) un nīkuļojošs banāns (milzu podā).

Devāmies uz baseinu. Kad to sasniedzām, sāka apmākties. Vančkājāmies pa silto ūdeni un priecājāmies, ja izdevās sasniegt kādu ne tik ļoti sasilušu ūdens masu. Matilde mācīja tīģeri peldēt un iemēģināja jauno snorkelēšanas inventāru. Mēs zvalstījāmies pa gultiņām pie baseina un rāmi peldējām līdz bija apmācies pavisam.

Kad ienācām pa mājas vārtiņiem, sāka līt. Tad gāzt. Gāza visu nakti, vēl pirms dažām minūtēm pilināja (šobrīd dzeru brokastu kafiju). Tagad jākrāmē soma un jādodas uz pirmo fotosesiju - kāds pāris gatavojas precēties un šī būs saucamā saderināšanās fotosesija.

Mājās

Mehiko lidostā šķita, ka pasaule nostājusies pret maniem plāniem mājās atlidot vēl šonakt: migrācija gribēja tuvāk iepazīties ar maniem dokumentiem, soma atslīdēja pēdējā, muitas dokumenti bija jāpārraksta, bet autobuss uz otro termināli nenāca labas 10 minūtes.
Vajadzēja vien braukt ar gaisa tramvaju, domāju, stāvot uz ielas neapzīmētā autobusa pieturā (te tiešām ir pietura? paguvu pajautāt pāris reizes), bet mantu stūmējam bija slinkums stumties uz otro stāvu un vēl pāri tiltiņam uz tramvaja pieturu. Viņš pārliecinoši stāstīja, ka gaisa tramvajs nupat aizgāja, bet autobuss tikai nāks. Bija palikusi stunda līdz reisam, kad autobuss uzbrauca kalnā, un skatam pavērās nebeidzama blīva bremžu lampiņu virtene - sastrēgums līdz otrajam terminālim. Teju apraudājos. Blakus kliedza amerikā audzināta trīsgadniece, kurai mamma sejā mēģināja iestūķēt frī kartupelīšus un nagetus vienlaikus, manai somai notrūkuši visi rokturi, nāk miegs, viss sāp.
Bija 50 minūtes līdz reisam, kad autobuss mani izvēma otrā termināla nezināmā galā. Nekādu norāžu. Izsaucu ratiņu stūmēju, tas izrādījās attapīgs vecs vīrs - zināja tuvāko online reģistrācijas vietu, kurā mani reģistrēja lidojumam. Lidojums kavējās 40 minūtes - vēl desmit minūtes pirms izlidošanas tablo rinda vēstīja, ka lidojums būs laikā, bet koridors uz kuru iet vēl nav piešķirts. Galu galā piešķīra 70. izeju - diemžēl to izeju, kādas dabā neeksistē. Gudri ļaudis teica, ka jāstāv pie 69. izejas, jo tā esot tā pati 70. "Esperamos a Eva Sica!" teica balss mikrofonā. Es sēdēju runātājai tieši pretī, izrādās viss Vallartas reiss jau bija klusiņām pa 69. izeju izlavījies un sasēdies vismazākajā reaktīvajā lidmašīnā kādā esmu vien braukusi.
Pēc divām stundām Krišs nodzina ūsas.
Uz galda mani gaida milzīgs šķīvis ar svaigiem avakado, quesadillas, olām un kafiju manā mīļajā tasītē.

Atvadu ballīte: laiks un vieta

Nākamceturtdien es dzeršu alu un dejošu no 8 vakarā Vecrīgā, jaunajā Brīvdabas atpūtas parkā “Egle” Kaļķu un Tirgoņu ielas stūrī Vecrīgā, spēlēs grupa Iļģi. Atnāksiet? Būšu ļoooti priecīga.

Kūrortdiena un atpūšanās

Gluži kā konfeti sprādziens, tik ātra un krāšņa bija peldkostīmu fotosesijas diena Jūrmalā, pludmales bārā Havana. Havana mūs pārsteidza ar ārkārtīgi fotogēnisku vidi, sakārtotību un kafijas cenām (Ls 3). Noslogotajā Dzintaru pludmalē, norobežotā zonā sauļojoties, ir ērtas kūrorta dienas sajūta.  Pēdējā skatā sākās lietus, un mirklī, kad kamera jau bija aizgādāta drošībā, sāka gāzt baltu. Vēl pēc mirkļa bijām Rīgā.

Vakarā ar Jēkabsoni un kompāniju devāmies ielās. Piebļāvām restorānu Garage, atklājām Birojnīcu, pavadījām Britas draudzeni uz lidostu. Es musināju visus dejot, manuprāt ceturtdienas vakarā Vecrīgā būtu jābūt izvēles iespējām. Sākām ar 4 baltiem krekliem, bet tikām tikai līdz tualetēm, aizbēgām. Tad bijām uz pasaules mūzikas krogu ar biz-biz mārīti logo, noklausījāmies pāris dziesmas kādas vietējas grupas izpildījumā. Nedejojamas diemžēl. Pie Pētergaiļa spēlēja ielu muzikanti. Mēģinājām dejot, bet pārtraucām, jo izskatījās, ka vācu tūristi ar acīm meklē cepuri, kur arī mums iemest kādu santīmu.

Aiz stūra skanēja Iļģi. Beidzot lecām dejas un pieņēmām lēmumu arī nākamceturtdien \ manu atvadu ballīti svinēt turpat.

Pēc Iļģiem iegājām Kubā un Aptiekā, nekādu deju. Pēc pusnakts atradām sevi maķītī dzerot piena kokteiļus un ēdot  visu ko labi nofritētu.

Atpakaļ no Kurzemes

Pirmās trīs dienas pavadītas darba nometnē Kurzemē, Pedvālē.
Sapratu ka ir svarīgi, bildējot meiteni ābelē, just, ka kāds japāņu izcelsmes amerikāņu mākslinieks turpat kaļ svētā figūriņu.
Ka mēs esam mazi laika apstākļu priekšā un ar mums kā ar rotaļlietām spēlējas lietusvecis (droši vien arī kurzemnieks).
Ka mums ir vislīdzsvarotākā darba grupa šaipus Ventas.
Runājot par kaimiņu Ventu - tomēr vajadzēja aiziet aiz viņa kūts apskatīties kas tad tur tāds interesants varētu būt.
Dzimšanas dienas rupjmaizes kārtojums ir garšīgākais našķis pasaulē sevišķi tāpēc, ka ir pārsteigums.
Šodien fotosesija Jūrmalā popsīga kūrorta noskaņās.

Ar lietussargu uz čemodāna

Fotosesijas plānošanai Latvijā visnozīmīgākais posms ir laika veča pierunāšana. Tā nu es apstrādāju bildes, bažīgi pētu windguru.com un  kārtoju koferus. Nopirku avio biļetes no Mehiko uz Vajartu, vismaz par vienu soli tuvāk vīram. Gaidiet mani atpakaļ ceturtdien. Turiet īkšķus, piesauciet mūzu, lai izdodas mazliet palidot.

Tu esi mana Guna

Esmu atgriezusies no visskaistākajām kāzām manā dzīvē.
Līgavainis līgavu sagaidīja kādā nomaļā lauku baznīcā. Šķindinot zvaniņu pa priekšu līgavai nāca viņu sprogu galva - meitiņa. Tuvākie radinieki iegrimuši puķu pušķos centās aizturēt asaras. Cauri priedēm baznīcā ielauzās saule, mirdzēja simtiem sveču un sākās ceremonija.

Vēlāk apbārstīti ar rīsiem un rožlapiņām, apsveikti un nofotogrāfēti viņi sēdās Alekseja vadītā žigulī. Izpušķotie zābaki uz meža ceļa vēstīja nevis par goda vārtiem, bet par pikniku noriņā divatā. Līgava zem saulessarga zābakos un pledā izskatījās kā meža feja. Radio skanēja Noras Bumbieres balss. Mēs atstājām jaunlaulātos divatā.

Pēc brīža viņi pievienojās kāzu viesiem un dejoja pie līgavaiņa brāļa uz akardeona spēlētas dziesmas no filmas Amēlija. Pāris pēc pāra lēnām griezās viņiem līdzi. Sprogu galva, protams, tētim uz pleciem.

Aiz mājas zem ābelēm sarīkotiem dīvāniem un plediem notika pikniks. Līgavaiņa tēvs rīkojās ap lenšu magnetafonu, līgavaiņa mamma un brāļa sieva ar māsu ap garaiņiem un katliem.

Līgavainis vizināja līgavu laivā pa dīķi līdz apstājās pretējā krastā. Garajā zālē viņiem pievienojās brālis ar ģitāru un līgavainis dziedāja savai sievai: "Guna, tu esi mana Guna."

Pēc saldumu galda notiesāšanas saģērbāmies silti un devāmies uz jūrmalu. Laiciņš vijās kā zīda lakats. Debesis bija gaiši zilas un rozā, mūsu gaisā palaistie lukturi bija spilgti zili un rozā. Turpat pludmalē uz metāla mežģīņu galda, starp lāpām un svecēm tika sagriezta kāzu torte. Notverts līgavas pušķis, līdz meita palūdza opā un aizmiga.

Naktī dārzs pārvērtās brīvdabas kinoteātrī, daži sildījās virtuvē. Un visiem bija skaidrs, ka ir pieredzējuši visbrīnšķīgākās kāzas. Un esmu tik laimīga, ka tās bija manas māsas kāzas.

Esmu Rīgā!

Rīga ir tik skaista! Tiiiik skaista!
Nopirku rozā Gucci somiņu un trakotas zandales vintage veikalā, Ieva piebrauca ar antīku divriteni un mēs ielas kafejnīcā dzērām kafiju no dažādu laiku un stilu krūzītēm. Manuprāt tas labi raksturo Rīgu šobrīd - vintage, ielu kafejnīcas un velosipēdi. Aizmetušies kastaņi, spīd saule un tajā veras aizsapņojušies tūristi.

Nupat pieslēdzu telefonu 29115694, zvaniet!

Paradīze

Un tā mēs mierīgi dzīvojām nezinādami, ka tepat pārdesmit kilometru attālumā ir paradīze. Marietu salas, uz kurām var nonākt ar laivu no Punta Mitas, mani pārsteidza nesagatavotu. Es īsti nezinu vai esmu dzīvē kādas skaistākas pludmales redzējusi. Kristālskaidrs ūdens ar zivju bariem, garām peld delfīni, bet pašas salas ir kā akmens plātnes ar neskaitāmām plakanām alām, tādiem kā dobumiem, slēptām pludmalēm un daudz, daudz putniem. Iespaidīgi.

Bet nu gan jāķeras pie somu kārtošanas. Rīt jau 7 jābūt lidostā sākt ceļu uz Latviju.

Vai ir līdzīgs?

Paldies dievam, mūsu mājās ir beigusies Gundara Āboliņa apspriešana - vai vaigi un ausis ir īstajā izmērā un tādā garā. Latvijā gan jūs šo plakātu neredzēsiet, jo ir šaubas vai latvieši atpazīst franču karoga krāsas un galvenais varonis neesot zils, bet visur citur Eiropā, kur vien tiks rādīta filma "Monsieur Tauriņš", oficiālais būs Kriša veidotais plakāts.

Izskatās, ka šis darbs ir padarījis mana vīra vasaru laimīgu. 25. augustā plānota filmas pirmizrāde. Man vispār ļoti patīk skatīties uz Gundaru Āboliņu un Džoniju Depu (otro reiz es sapnī kopā ar šīs filmas režisoru uzņēmu ciemos),  tāpēc vēl jo vairāk ļoti gaidu filmu.

Skatoties savā Meksikas Facebook profilā

Skaistumkopšanas salona reklāma pirms/pēc manierē. Bet kā tomēr bija labāk?

Jauniešu vidū izplatītā jaunā spāņu valodas rakstība,
Spāniski: "Ah, ok que bueno y que bueno que seas fotografa".
Latviski: "Cik labi, ka esi fotogrāfe."

Kaut tu būtu te!

Iespējams, lētākās skulptūras mūsdienu mākslas vēsturē. Abas kopā - Ls 1.

Pildīju olas, izmantojot pašas taisītu majonēzi (Maijas ievazāts niķis), galdā cēlām arī pildītus piparus, šprotmaizes un čipsus ar mango/ingvera/piparmētru mērci.

Meksikāņi uzskata, ka izgudrojuši pildītus piparus, bet ne šos, kuru pamatā ir malti rieksti. Tāds  viegls samulsums, bet arī tas Krišam tika piedots.

Ierodas Puriņu ģimene. Balonu pagaidām tik pat cik gadu, drīz to skaits Matildes un JanDali draudzības rezultātā strauji saruka.

Saldumu galds, vēl tikai trūkst franču maiznīcas šokolādes torte, kura bija izcila.

Zvaigžņu lietus - vīra dāvana sievas dzimšanas dienā.

Cita veida zvaigžņu lietus.

Terase gaida viesus, kuri kavējas vairāk kā pusotru stundu. Neatnāca Fabriks (saplīsis īrnieku gaisa kondicionieris) un Gači (vienkārši truli aizmirsa). Toties atnāca Puriņi, Cecīlija, Poļina, Pierre ar Garbi, Aracelli ar Isidro (nupat atgriezušies no Barselonas, Aracelli gaidāmi vēl divi mazbērni).

Populārākie kāžu valši Meksikā

Beidzot šajā lapā arī kaut kas patiesi noderīgs! Meksikas populārāko kāzu valšu saraksts. Klausos vienu pēc otra Youtube un brīnos.

1. Una pequeña parte de ti – Aleks Sintek

2. No one can’t take you away from me now - Marillion (nevaru atrast)

3. Todo Cambio – Camila

4. Te amo – Alexander Acha

5. Tu de que vas – Franco De vita

6. Cielo – Benny Ibarra

7. Contigo – Erick Rubín

8. Sentirme Vivo – Emmanuel

9. No hace falta – Mijares 

10. Have I told you latley that i love you – Rod Stewart (šis izbrīna!)

11. A fuego lento – Rossana

12. From this moment – Shania Twain

13. Eres - Café Tacuba (šis varētu būt variants, bet kā lai to dejo?)

14. Inspiración – Benny Ibarra

15. Por amarte - Enrique Iglesias

16. La cosa más bella – Eros Ramazotti (atceros vienās kāzās, bija skaisti)

17. El provilegio de Amar - Lucero y Mijares 

18. O tu o ninguna – Luis Miguel

19. El poder de tu amor – Ricardo Montaner

20. Tu amor, mi amor – Soraya

Šis ieraksts, protams, ir mazliet veltīts manai māsai.

Nekož

Vakar ar Maiju Costco eksperimentālā kārtā nopirkām vēl vienu brīnumlīdzekli visu pretknišļu klāstā kas jau mums bija, kā piemēram sveces, smēres, pūšamie un ēteriskās eļļas, ka arī profesionāls indētājs reizi mēnesī.
Dranķītis izskatās pēc maza mikrofona, kuru iesprauž rozetē, tad tas mirgo ar zilu uguni un aizbaida ar gaismu un skaņu visu dzīvu radību, izņemot mūs. Un tiešām - visi ir prom! Skudras un knišļi, diemžēl arī caurspīdīgās ķirzakas. Eh.
Bet nekož!

Vairāk spēka

Kaut kā vairāk ir spēka kad tuvumā dzīvo latvieši. Spēka un drosmes.
Stāties pretīm rajona piemēslotājiem, strīdēties ar autoīri, ieviest kārtību svētku dārzā un vispār rosīties kā trakiem.
Divu dienu laikā aizbraucām uz Tonalu un nopirkām saiņiem vien visādus labumus mājas iekārtošanai. Kā prātīgi secināja piecgadīgā Matilde: "Šajā pasaulē mēs vēl nebijām bijuši."

Īsi pirms došanās uz Latviju es atkal esmu līdz ausīm iemīlējusies savā Meksikas dzīvē.

Ceļojuma datumi

Biļetes nopirktas! Ierodos 1. augustā 22.45 Rīgas lidostā. Būšu ļoti nogurusi, tādēļ nekādas pārmērības - lūdzu bez orķestra, tikai ar ziediem. Dodos prom 26. augustā, atvadu ballīte 25. augustā.

Brīvi datumi apciemojumiem un fotosesijām - 6.-14. un 24.-25. augusts

Ceļošana

Rītdien iespējams redzēšu Tomu pēdējoreiz pirms viņš dodas uz Latviju. Es savukārt meklēju biļetes, lai mēneša beigās dotos uz Rīgu. Viss tik dārgs! Bet ir laba ziņa - Arke ir sākusi pārdot biļetes tiešajam reisam uz Vallartu un atpakaļ no Amsterdamas par Eur 600. Alleluja!

Pašpalīdzība

Atzīstos, Rīgā dzīvojot laiku pa laikam ķēros pie kādas pašpalīdzības grāmatas. Gadā apmēram vienas. Kad visi striķi trūka, likos gultā un lasīju -  kreatīvā domāšana, padomi katrai dienai, kristīgais līderisms, atkarības un ebreju padomi uzņēmējdarbības domāšanā ir visšpāsīgākie piemēri, kas nāk prātā. Nevar teikt, ka nepalīdzēja, bet vairāk atmiņā ir sājā pēcgarša un nojauta, ka esmu nolaidusies zemāk kā pašcieņa ļauj.

Kad ierados Meksikā, dzīve sagriezās tiktāl ar kājām gaisā, ka neviena pašpalīdzības grāmata netiktu līdzi. Biju ārpus komforta zonas, un ātri atklāju jaunu pasauli, kurā mācīties var no katras nodzīvotas dienas.

Nesen konstatēju, ka esmu atpakaļ komforta zonā. Ka vairāk varu mācīties no citu, nevis savas pieredzes. Stundām un dienām apstrādājot bildes klausos www.ted.com.

Sezonas aktualitātes

• Najaritas štata gubernatora vēlēšanās piedalījušies 94.5% balstiesīgo
• Krišs naktīs peli tur ievākotu plastmasas traukā ar sausējošām granulām
• Mācītājam baznīcā seko ventilatora operators, kurš gādā par to, lai cienīgtēvam vienmēr vējš pūstu no muguras
• Dzeņi iemetušies tenisa kortu apgaismes stabos un kaļ katru rītu, ka dreb vien
• Mana apkopēja vāc skārdenes (kg pieņem par apmēram Ls 5)
• Dārzniekam maksāju Ls 2 par dārza nogrābšanas reizi
• parādījušies saldie ķirši, 1.8kg paka maksā Ls 7
• katru dienu laika prognoze saka, ka iespējams lietus. Tas patiešām ir iespējams, jo ir lietus sezona
• no rīta savus palagus izkaru žāvēties.Tāpat būs mitri, vismaz slapji nebūs
• divi klintīs kāpēji gājuši bojā pārgājienā no Huntām (pāris km no mums uz ziemeļiem) uz Mismaloju (padsmit km uz dienvidiem). Nāvi izraisījusi lietusgāze, kas viņus pārsteigusi Mismalojas upē. 

Tāda bilde

Top bilde, kuru vēlāk piekārs ēdamistabā.

Vakar pavadījām savu kāzu gadadienu. Pasēdējām uz Puriņu terases, uzēdām un skatījāmies kā piecpadsmitgadnieci valsī griež visi ģimenes vīrieši, bet puiši ved meitenes tumsā pie baseina fotogrāfēties un pabučoties. 

Pateicoties manam vīram esmu ļoti laimīga sieva.