Un tā mēs mierīgi dzīvojām nezinādami, ka tepat pārdesmit kilometru attālumā ir paradīze. Marietu salas, uz kurām var nonākt ar laivu no Punta Mitas, mani pārsteidza nesagatavotu. Es īsti nezinu vai esmu dzīvē kādas skaistākas pludmales redzējusi. Kristālskaidrs ūdens ar zivju bariem, garām peld delfīni, bet pašas salas ir kā akmens plātnes ar neskaitāmām plakanām alām, tādiem kā dobumiem, slēptām pludmalēm un daudz, daudz putniem. Iespaidīgi.
Bet nu gan jāķeras pie somu kārtošanas. Rīt jau 7 jābūt lidostā sākt ceļu uz Latviju.
Ar vīru Krišu (Kristianu Šicu), viņa mammu Edīti un dēlu Kārli (7) dzīvojam Meksikas kūrortpilsētā pie Klusā okeāna. Rančo ir 70 augļu koki un krūmi, suņi, kaķi un vistas. Esmu kāzu fotogrāfe. Pandēmijas laiks man māca dārzniecību un vistkopību. Šo blogu sāku rakstīt pirms 12 gadiem kad ieradāmies Meksikā. Kad uzzināju, ka esmu stāvoklī, to pārtraucu rakstīt. Tagad, brīvā laika un lasītāju mudināta, atsāku.
2 komentāri:
Kā lai tic bez foto?
Ja nu vienīgi uz vārda.
Ierakstīt komentāru