Pamodos ar ierasto jautājumu prātā: "Kur es esmu?" Atbildēju ierasti: "Vienalga." Tad pagriezos un sapratu, ka man blakus ir vēl kāds gulētājs. Mans vīrs!
Tirdziņš. Es gribu uz tirdziņu! Kur zivju vīrs pārdod mahi-mahi (ēdu jēlu, ar sojas mērci un pipariem), kur ķīnieši taisa suši (20 gabalus, lūdzu), kur dārzeņu veikala pārpilnība (banānus nepirkām, jo šķiet, ka pēc tiem beidzot jāiet uz dārzu).
Puriņu ģimene savu balto māju un tās apkārtni piekrāvuši ar augiem podos. Ir neliels sakņu dārzs (arī podos) un nīkuļojošs banāns (milzu podā).
Devāmies uz baseinu. Kad to sasniedzām, sāka apmākties. Vančkājāmies pa silto ūdeni un priecājāmies, ja izdevās sasniegt kādu ne tik ļoti sasilušu ūdens masu. Matilde mācīja tīģeri peldēt un iemēģināja jauno snorkelēšanas inventāru. Mēs zvalstījāmies pa gultiņām pie baseina un rāmi peldējām līdz bija apmācies pavisam.
Kad ienācām pa mājas vārtiņiem, sāka līt. Tad gāzt. Gāza visu nakti, vēl pirms dažām minūtēm pilināja (šobrīd dzeru brokastu kafiju). Tagad jākrāmē soma un jādodas uz pirmo fotosesiju - kāds pāris gatavojas precēties un šī būs saucamā saderināšanās fotosesija.
Ar vīru Krišu (Kristianu Šicu), viņa mammu Edīti un dēlu Kārli (7) dzīvojam Meksikas kūrortpilsētā pie Klusā okeāna. Rančo ir 70 augļu koki un krūmi, suņi, kaķi un vistas. Esmu kāzu fotogrāfe. Pandēmijas laiks man māca dārzniecību un vistkopību. Šo blogu sāku rakstīt pirms 12 gadiem kad ieradāmies Meksikā. Kad uzzināju, ka esmu stāvoklī, to pārtraucu rakstīt. Tagad, brīvā laika un lasītāju mudināta, atsāku.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru