Pirmās trīs dienas pavadītas darba nometnē Kurzemē, Pedvālē.
Sapratu ka ir svarīgi, bildējot meiteni ābelē, just, ka kāds japāņu izcelsmes amerikāņu mākslinieks turpat kaļ svētā figūriņu.
Ka mēs esam mazi laika apstākļu priekšā un ar mums kā ar rotaļlietām spēlējas lietusvecis (droši vien arī kurzemnieks).
Ka mums ir vislīdzsvarotākā darba grupa šaipus Ventas.
Runājot par kaimiņu Ventu - tomēr vajadzēja aiziet aiz viņa kūts apskatīties kas tad tur tāds interesants varētu būt.
Dzimšanas dienas rupjmaizes kārtojums ir garšīgākais našķis pasaulē sevišķi tāpēc, ka ir pārsteigums.
Šodien fotosesija Jūrmalā popsīga kūrorta noskaņās.
Ar vīru Krišu (Kristianu Šicu), viņa mammu Edīti un dēlu Kārli (7) dzīvojam Meksikas kūrortpilsētā pie Klusā okeāna. Rančo ir 70 augļu koki un krūmi, suņi, kaķi un vistas. Esmu kāzu fotogrāfe. Pandēmijas laiks man māca dārzniecību un vistkopību. Šo blogu sāku rakstīt pirms 12 gadiem kad ieradāmies Meksikā. Kad uzzināju, ka esmu stāvoklī, to pārtraucu rakstīt. Tagad, brīvā laika un lasītāju mudināta, atsāku.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru