- par ģimeni, tik vienotu un nesatricināmu
- par māju, kura joprojām mani saviļņo un sajūsmina
- par cilvēkiem visapkārt. Par bezgalīgo uzticēšanos
- darba uzvarām (par brīnišķīgām kāzām Latvijā, par brīnišķīgām kāzām Francijā un Meksikā, par fotosesiju ar Evu Longoriju, par modes un viesnīcu fotosesijām, īpaši par Hotelito
- par lieliskāko šāgada ballīti
- par ik dienas apgūto
- par spēku, kas man katru dienu liek ticēt brīnumiem.
Ar vīru Krišu (Kristianu Šicu), viņa mammu Edīti un dēlu Kārli (7) dzīvojam Meksikas kūrortpilsētā pie Klusā okeāna. Rančo ir 70 augļu koki un krūmi, suņi, kaķi un vistas. Esmu kāzu fotogrāfe. Pandēmijas laiks man māca dārzniecību un vistkopību. Šo blogu sāku rakstīt pirms 12 gadiem kad ieradāmies Meksikā. Kad uzzināju, ka esmu stāvoklī, to pārtraucu rakstīt. Tagad, brīvā laika un lasītāju mudināta, atsāku.
pirmdiena, 2012. gada 31. decembris
Gads ir zaļš no abiem galiem un pa vidu slapš
Es gribētu pateikties
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru