Ballītes pēcgarša

Vispār mūsu ģimene ir lieliskākā ballīšu rīkošanas komanda. Es nāku ar vērienu un iniciatīvu, Krišs metodiski paveic smagus un sarežģītus uzdevumus, Kriša māmiņa ir detallista - cilvēks, kas spēj taisīt sarakstus, paredzēt aizķeršanās, bet Toms ierodas un ātri palīdz nokārtot lietas, kad samilzusi situācija.

Ballītei bija jāsākas 6, 6.15 ieradās pirmie viesi no Krievijas (ar paskaidrojumu, ka ierodas starp būšanu laikā un meksikāni). Drīz pēc tam pirmais meksikānis, bet visi pārējie 30 viesi ieradās pēc septiņiem. Bufetes galds bija saklāts dārzā, apkārt tam uz presēta siena ķīpām sēdēja viesi, vidū spēlēja arfists arfu Verakruzas stilā. Dzērām cantaritos (neglazēta māla krūciņās svaigi spiestu četru citrusu sulu ar kanēli, sāls maliņu un sprite). Tequila - pēc vajadzības. Ēdām rosolu (pirmā reize, kad rosols paliek pāri), laša rullīšus (pazuda zibenīgi), karstas siermaizītes (šeit - eksotika, visiem garšoja), krāsnī ceptas kartupeļu pusītes ar rozmarīnu (ballītes grāvējs). Virtuvē mums palīdzēja Faviola - blakus restorāna darbiniece. Uz galdiņiem bija piparkūkas (tā īsti negāja) un mandarīni (neatradu nevienu mandarīna mizu, ar pāris mandarīniem kāds pažonglēja). Ap desmitiem sadedzām brīnumsvecītes (tās šeit ir garas, resnas, deg ilgi) un apsveicām Tomu vārda dienā. Tad mēs ar Fabiolu pasniedzām tikko no krāsns izrautus šokolādes fondantus (paldies, Andžej, tu man palīdzi pelnīt izcilas namamātes kredītpunktus!) un tos pasniedzām ar saldējumu.

Man šķiet, ka šī bija ne tikai skaistākā ballīte kuru esmu sarīkojusi, bet arī skaistākā ballīte kādā esmu bijusi. Mums bija izcils pasaules gals!