ceturtdiena, 2011. gada 6. oktobris

Manas pirmās tiesības, Meksikas tiesības

Beidzot es jūtos kā pilnvērtīgs cilvēks. Tāds, kurš izcīnījis tiesības uz darbu, tiesības vēlēt, un nu arī tiesības vadīt auto.

Rīgā mēģināju divas reizes. Pirmajā mani gandrīz kapā ieveda monotonā un stieptā teorijas pasniedzēja balss. Stundu pēc stundas es klanījos pāri burtnīcai, un, kad jau likās, ka esam pavirzījušies uz priekšu, pirmajā solā čigāniete pusmūžā sāka jautājumu: "Es tomēr nesaprotu..."  Mācības pārtraucu ne garlaicības, bet pazemojuma dēļ. Es vienmēr atcerēšos sarkano audi un viņa sintētisko ādas jaku, odekalona un lētu cigarešu smaku, kas jaucas ar auto gāzīti. Prasto runāšanos, sišanu pa celi, raustīšanu aiz rokas un uzmākšanos. Neizturēju, izkāpu no mašīnas un aizgāju, asaras slaucīdama.

Otreiz sāku mācīties kopā ar Arturu. Sev nosolījos, ka vairs nesēdīšos mašīnā ar svešu vīrieti, kurš var rīkoties kā vien tīk. Diemžēl vienīgā skolas piedāvātā instruktore lika gaidīt mēnesi, tad vēl vienu mēnesi, tad vēl vienu, līdz kādu dienu viņa paziņoja, ka vairs nestrādās vispār.

Mari Trini arī nav tiesības, un to nav ļoti daudz meksikāņu. Mari Trini saka, ka tā jau visu rītu varot sabojāt, un viņai it tikai daļa taisnības. Jā, tas aizņēma visu rītu, bet tik labi izklaidējusies nebiju sen.

Ar pasi, FM3 un dzīvesvietas pierādījumu ieradāmies CSDD. Kondicionēts gaiss, plašas telpas, slīdošas durvis, viss kā civilizētā vietā. Iesniedzām dokumentus, samaksājām Ls 16, reģistrējāmies eksāmeniem, nofotogrāfējāmies (ar copi piespiežot plīvojošās A4 lapas, kuras kalpo balta fona radīšanai) un gaidījām kad sāksies kurss.

Mūs ieveda telpā, apsēdināja pie milzu plazmas TV, un ar "Queen" dziesmu "I want to break free" sākās prezentācija/filma. Īsts festivālu gabals. Radīts ar mīlestību pret satiksmi, noteikumiem un negadījumiem. Likuma panti atslīdēja kā Zvaigžņu karu titri un aizvirpuļoja kā Word apsveikumu animācija . Katrs teksts bija animēts, foni mainījās, fotogrāfijām par policistu pozām bija kalpojuši kolēģi un īss gabals ar mājas video kameru filmēts tepat netālu. Dārdoša vīrieša balss (skapī? mucā? garažiņā?) dažus no pantiem (droši vien mīļākos) lasīja. Dažus (garākos) bija slinkums gan lasīt, gan animēt. Bet tad bija  nolemts ielikt kādu gabalu tautas sapurināšanai - klipiņš kurā 4 Saabi drifto, tad atkal animētie noteikumi, bet tad sākās mīļākā autoru daļa - asiņaināko un lielāko avārīju parāde ar daudz svešu valstu reklāmām par piesprādzēšanās nozīmību. Kad sākās titri, teju cēlāmies kājās applaudēt. Neviens no apmēram 50 klausītājiem 40 minūšu laikā neizskatījās ne mazākā mērā garlaikots.

Krišs turpat tika apsēdināts pie datora, lai izpildītu teorētisko testu. 100% pareizu atbilžu! Viņš uzreiz arī saņem tiesības. Tā kā man nav citas valsts tiesību, jāliek praktiskais eksāmens. Pēc brīža apmierināts ceļu policists (tāds varētu arī Latvijā būt ceļu policists, pilnīgi saplūstu ar pārējiem) sauc manu vārdu. Placī jāierodas ar savu mašīnu. Sauļuguns iztīrīts, atpakaļskata spogulīts pieskrūvēts, apsolos braukt tikai ar vienu kāju (parasti turu vienu uz bremzes, bet otru uz gāzes pedāļa). Tā nu raustīdamās un par katru manevru baidīdamās, piebraucu pie instruktora. Šis, neiekāpdams mašīnā: "Jaunkundz, apbrauciet apli, ievērojot satiksmes noteikumus un noparkojieties starp šiem strīpainajiem konusiem, nepieskaroties un neapgāžot tos." Apmēram ar 5km/h, raustīdamās, jo bail uzbraukt uz gājēju pārejas un pirmo reizi mēģinu braukt ar vienu kāju, nonāku līdz cilindriem un.... noparkojos ar pirmo reizi. Pienāk instruktors, saka "Kārtībā!", eju kārtot teorētisko eksāmenu.

Pirmais jautājums man liek samulst spāņu valodas dēļ, turklāt šis jautājums nebija manā konspektā, kuru mācījos mājās. Instruktors pamana, ka esmu samulsusi, un teju Krišam uzbrūk - lai taču viņš nāk palīgā! Krišs atnāk, uz jautājumu atbildam kopā, tad Krišs aiziet, sakot, ka noteikumi jāzin pašai. 98% pareizu atbilžu, tiesības ir manas.

Un te mana pārliecība - neskatoties uz formālajām pārbaudēm, gan Latvijā, gan Meksikā ir satiksme, cilvēki nonāk no punkta A punktā B. Dažkārt notiek satiksmes negadījumi, dažkārt kāds pārsniedz ātrumu, brauc dzēris, nemāk novietot mašīnu, bet tas nav nekādā veidā saistīts ar grūtībām saņemt tiesības.

5 komentāri:

Anonīms teica...

Uhhh. Apsveicu! :) Varbūt man ar jābrauc uz Meksiku, man vēl joprojām nau tiesību :)

Anonīms teica...

Vipābā tas annnoniims biju es - Kristīne :)))

Anonīms teica...

Burvigi! :) Apsveicu! Priekaa! :)

Edgars teica...

Apsveicu !

Kapēc tu nomainīji nacionalitāti uz "extranjera" :-)

EvaSica teica...

Jūtos kā dzimšanas dienā. Paldies!
Bet par extranjera bija skaisti: tantīte ar brillēm ailē Tantīte ailē "tautība" ieraksta "extranjera" (ārzemniece). Mulsi bilstu, ka esmu latviete. "Šeit Jūs esat ārzemniece," padomājusi viņa secina un tā arī ieraksta.