Tveice. Ierodas Irvins un Jova.

Vēja stiprums. Mēs esam zaļajā zonā, pašā līča viducī. 

Trajektorija. Pavisam maz trūkst, lai Irvins tieši ar degunu ienāktu Banderas līcī.

Sasniegti un tā arī turās mūsu Meksikas dzīvē iepriekš nepieredzēti karstuma rekordi - dienās +35-36, naktīs ap +25. Pagājušajā gadā oktobrī jau sākās sauss, saulains rudens (+28-30).

Tveice ir nogurdinoša, sevišķi grūtas ir naktis; es nespēju gulēt. Daudz nelīdz arī ventilatori, jo sienas tā uzkarsušas, ka arī naktī turpina sildīt. Vēja nav vispār. Vakarnakt paklāju palagu uz flīzēm un, rokas un kājas izstiepusi uz plikām flīzēm, mēģināju aizmigt. Nakts vidū pamodos ar nospiestiem sāniem, bet pagulējusi.

Tam ir skaidrojums. Mūsu virzienā dodas orkāns. Turklāt nevis viens, bet divi - Irvins un Jova. Irvins sasniedzis orkāna pirmo līmeni (visvājāko), tuvākajās dienās pieņemsies spēkā, bet rimsies otrdien. Pirmdienas rītā viņš sasniegs Vajartu.

Ko darīt? Gaidāmas stipras lietavas un vējš. Jānovāc ap māju viss kas var uzgāzties vai aizlidot, jānopērk pārtika un ūdens, jāaizver logi (kam ir - slēģi) un jābūt gataviem uz elektrības pārrāvumiem. Mēs dzīvojam līča viducī (zaļā zona attēlā), mūs aizsargā kalni, pie mums būs vismierīgāk. Ļoti gaidām pēdējos šāssezonas orkānus, lai sākas brīnišķīgā rudens un ziema, kas šogad būs pavisam jauka, jo pie mums ierodas Kriša vecāki un mana māsa ar Odriju. Svītroju dienas kalendārā, šodien tieši mēnesis.