Aizpagājušā gada jūlija dienā, braucot iekārtot manu fotoizstādi Ķīpsalas Bumbierī, man ne prātā nenāca, ka kur vienam foto mākslas ceļa sākums, tur otram gals. Jā, tā biju es, kas nejauši uz Vanšu tilta pa mašīnas logu izmeta Kriša mobilo telefonu/fotokameru. Godīgi sakot FOTOKAMERU un MP3 Vāgnera atskaņotāju, kā arī to daiktu, kas ik pa laikam spēlē "Ēriku" vienā personā. Fotogrāfijas pirms ceļojuma Krišs bija izglābis no manām ķetnām. Jūsu uzmanībai Kriša aizgājušajam draugam veltīta grāmata:
Ar vīru Krišu (Kristianu Šicu), viņa mammu Edīti un dēlu Kārli (7) dzīvojam Meksikas kūrortpilsētā pie Klusā okeāna. Rančo ir 70 augļu koki un krūmi, suņi, kaķi un vistas. Esmu kāzu fotogrāfe. Pandēmijas laiks man māca dārzniecību un vistkopību. Šo blogu sāku rakstīt pirms 12 gadiem kad ieradāmies Meksikā. Kad uzzināju, ka esmu stāvoklī, to pārtraucu rakstīt. Tagad, brīvā laika un lasītāju mudināta, atsāku.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru