Pēdējo dienu amplitūda ir bezgalīga - no īsām vasaras kleitiņām līdz palienētām tuntuļdrēbēm, no sprādzienu pārcietuša pagraba līdz arhitektūras meistarstiķa penthausā (kas nu tie vairs par bēniņiem).
Pusdienās pelmeņi un marinētas reņģes, vakariņās krāsnī cepti kartupeļi ar biezpienu. Aiz vaiga šnabis (Edīte lika).
Taksometru sarunas naktī, īss flirts ar dispičeri: "24. - zarečka!" (domāta Pārdaugava).
Ar vīru Krišu (Kristianu Šicu), viņa mammu Edīti un dēlu Kārli (7) dzīvojam Meksikas kūrortpilsētā pie Klusā okeāna. Rančo ir 70 augļu koki un krūmi, suņi, kaķi un vistas. Esmu kāzu fotogrāfe. Pandēmijas laiks man māca dārzniecību un vistkopību. Šo blogu sāku rakstīt pirms 12 gadiem kad ieradāmies Meksikā. Kad uzzināju, ka esmu stāvoklī, to pārtraucu rakstīt. Tagad, brīvā laika un lasītāju mudināta, atsāku.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru