Nemaz nav tik grūti kļūt par uz Vajartas pasākumiem lūgtu personu. Pa ceļam uz bāra atklāšanu Peninsula Kristofers izglāba ceļa satiksmes negadījumā cietušu oposumu. Mēs paguvām uz atvērtā bāra paliekām - šnabi un brendiju, kurus saujaucām ar kolu un toniku. Bija vērts pagozēties smalko ļaužu sabiedrībā, tā piemēram satiku pasākumu rīkotāju, kura jau kādu nedēļu slapstījās un necēla klausuli. Tagad man viss ātri tapa izskaidrots: tas tikai tādēļ, ka viņas mašīnai pagalam akumulators, saplīsa abi divi datori, telefons nomira, mamma Argentīnā saslima un viņai bija jānosūta nauda. It kā nebūtu ar to gana, visam kā kronis esot parādījies sen aizmirsts mīļākais.
Šeit pat, patrāpoties fotogrāfam pa knipsim, iespējams sevi vēlāk aplūkot vietējo ielustrēto žurnālu slejās. Parasti tas izskatās kā vairāki apskāvušies pelēkzili, bet ļoti smaidīgi cilvēki, kuru pieres un vaigi spīd vien sviedru un sejās iecirsto zibspuldžu gaismas dēļ.
Jau rītdien sākšu apstaigāt pasākumu rīkotāju aģentūras ar savu šodien tapušo portfolio, kuru varat aplūkot augstāk.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru