Vakardien fotogrāfēju Ārona un Kesijas kāzās.Kesija mani nolīga uz sešām ar pusi stundām. Šodien, jau divpadsmit stundas gatavojot kāzu albumu, man ir laiks domāt. Pāris ir no Kanzasas - Amerikas vidienes, kur nav ne kalnu, ne jūru. Bet viņa uzdrīkstas ierasties ar visiem astoņdesmit kāzu viesiem Meksikā, lai precētos palmu ieskautā saulrietā. Viņas ģimene un viesi ir mierīgi un atvērti cilvēki, līgavainis - šveicars ceļmalas restorānā, bet pati - matu kosmētikas pārdevēja. Un man pēkšņi ir svarīgi palīdzēt viņas lielajam sapnim īstenoties, radīt kādas ģimenes leģendu. Esmu gatava lauzīt galvu un nezaudēt modrību radot labākās kāzu bildes savā mūžā. Es zinu, kāzu fotogrāfija nav fotogrāfa agstākais kalns. Bet šodien man nav nekā svarīgāka par ģimeni, svētkiem, līgavaiņa asarām un pilnu gaisu tīras mīlestības.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru