Ar vīru Krišu (Kristianu Šicu), viņa mammu Edīti un dēlu Kārli (7) dzīvojam Meksikas kūrortpilsētā pie Klusā okeāna. Rančo ir 70 augļu koki un krūmi, suņi, kaķi un vistas. Esmu kāzu fotogrāfe. Pandēmijas laiks man māca dārzniecību un vistkopību. Šo blogu sāku rakstīt pirms 12 gadiem kad ieradāmies Meksikā. Kad uzzināju, ka esmu stāvoklī, to pārtraucu rakstīt. Tagad, brīvā laika un lasītāju mudināta, atsāku.
pirmdiena, 2009. gada 2. novembris
Gvadalaharas universitātes mulsināšana
Astoņos abi ar Mārci, miegu no acīm brucinādami, pildījām testu Gvadalaharas universitātes spāņu valodas kursos. No desmit līmeņiem Mārcim tiek piedāvāts 3., man 7-8. Pēc testa pasniedzēja mani sauca runāties. Viņa nesaprot, kā varu ar viņu tekoši uzturēt sarunu, lietojot darbības vārdus dažādās formās, bet testā akūti izgāzties. Mani esot jāsūta kādā 3-4 līmenī, bet ko gan es tur darīšot. Vienojāmies, ka situāciju varam glābt par privātstundām. Kursos iegūtos kredītpunktus var izmantot jebkurā pasaules augstskolā, tos pabeidzot tiek izsniegts sertifikāts.
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru