Ar vīru Krišu (Kristianu Šicu), viņa mammu Edīti un dēlu Kārli (7) dzīvojam Meksikas kūrortpilsētā pie Klusā okeāna. Rančo ir 70 augļu koki un krūmi, suņi, kaķi un vistas. Esmu kāzu fotogrāfe. Pandēmijas laiks man māca dārzniecību un vistkopību. Šo blogu sāku rakstīt pirms 12 gadiem kad ieradāmies Meksikā. Kad uzzināju, ka esmu stāvoklī, to pārtraucu rakstīt. Tagad, brīvā laika un lasītāju mudināta, atsāku.
sestdiena, 2009. gada 7. novembris
Dodamies pēc Kristofera
Kristofera balss klausulē izklausījās priecīga, ja ne sajūsmināta. Šodien astoņos vakarā viņš izkāps no avioreisa Kankūna-Gvadalahara un mēs viņu sagaidīsim Gvadalaharas lidostā. Izīrēsim mašīnu, pie viena aizvedīsim Mārča draugus atpakaļ uz mājām. Bet šobrīd sēžam Skype, jo piedalāmies kārtējā Lamatu ballē. Kolēģi un radi manā dzīvoklī ar vīna glāzēm rokās, mēs ar kafijas tasēm un putnu dziesmām fonā.
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru