Sestdien ar Santu iesēžamies baltā mikroautubusā, lai kopā ar astoņām skaļām modelēm no "Facetas" dotos uz Andreas piecpadsmit gadu jubileju. Tā sākās mūsu piedzīvojums ar visstiprāko pēcgaršu.
Kad ierodamies notikuma vietā Villa Magna, skrien it visi. Esam stundu pirms balles sākuma okeāna krastā, daudzstāvu viesnīcas un villu ieskauta peldbaseinu sistēmas krastā. Vēl dekoratori uzstāda dekorācijas, tai skaitā manis pirms nedēļas nofotografētās gaviļnieces bildes, kuras pie ieejas uzliktas uz molbertiem un nogaismotas ar gaismām, kas maina krāsu. Ir brīvdabas vārti plandošiem drapējumiem, rotāti ar zelta un sarkanām ziedu kompozīcijām, ar baldahīniem un kristāla lustrām norobežotas nelielas atpūtas zonas, kurās uz baltiem ādas pufiem atpūsties jaunatnei, brīvdabas skatuve ar uzbūvētām dzirnavām, galdi ar apmēram metru diametrā lieliem ziedu rotājumiem. Mēs patiešām esam pārsteigtas. Domājam, ka viesības apmeklēja apmēram 800 viesu un tika iztērēti apmēram USD 50 000.
Ģimenes dzīvoklī valda saspringta atmosfēra. Dīvainais vizāžists pa pusseju izsmērējis Andreas acis, turklāt šķībi, mēģina izvilināt smaidus, plēšot jēlus jokus. Nobildēju dažas bildes, tad ārā dekorācijas, tad abas ar Andreu sēžam un pusstundu gaidām ceremonijas sākumu. Okeāna krastā ir izliktas krēslu rindas, ziediem un baldahīnu rotāta runas vieta mācītājam. Gluži kā filmā nāk Andrea, visi pieceļas. Kāds ģimenes un mācītāja draugs a capella novītero slavas dziesmu Dievam, Andrea nokrīt uz ceļiem un izspiež mazu fotogēnisku asariņu.
Pēc nelielās ceremonijas runā māte, sakot, ka vienīgais, kas patiešām dzīvē stāvēs klāt, būs Dievs, tad tēvs, dižādamies ar meitu. Visi sastājas grupas fotogrāfijām. Es strādāju virtuozi, milzīgu atbildību, rūpīgi pārbaudot katru kadru. Pēc ceremonijas visi dodas uz mielasta vietu turpat augstāk pie baseina. Dāvā dāvanas, kuras tiek izkārtotas uz diviem milzu galdiem, joprojām fotografējas ar Andreu. Bērni un jaunieši iekārtojušies atpūtas stūrītī uz baltajiem dīvāniem. Dzirdu frāzi "man lūdzu tekilu bez minerālūdens" no puisēna, par kura vecumu neņemos spriest. Esmu šokā, bet bārmene steidz pakalpot. Drīz es pieradīšu pie tā, ka atvērto bāru lieto bērni un jaunieši, dzerot trakāk nekā fūrmaņi.
Satumst. Pēc vakariņām pienāk ļoti gaidītais Andreas šovs Moulin rouge stilā. Skanot tituldziesmai, sarkanos lakatos virpuļo gaisa akrobāti, dejo vīrs uz divmetrīgām kājām, bet pārsteigumi tikai sākas. Drīz Andrea staigās pa puišu mugurām, dziedās dziesmu ar savu līgavaini, dejos klēpja deju tēvam un līgavainim, bet kulminācijā viņas kājas pret publiku špagatā atvērs četri puiši, tai skaitā iepriekš domātais vižāzists, kurš, izrādās, prot mētāt degošas lāpas. Uzvedumu noslēdz patiešām krāšņa uguņošana, blakus Santai aizdedzinot kādas mazas meitenītes kleitu. Bet īstā ballīte sākas tikai tagad. Nemanāmi visa baseina apkārtne pieplūst ar Andreas vienaudžiem, kuri kāri pieklūp pie atvērtā bāra. Bārmeņi kustas automātiski, izskatās pārguruši. Sākas diskotēka. Daudzi Andreas draugi ir stipri iereibuši, visi grib fotogrāfēties. "Eva, Eva!" Es patiešām sāku kļūt populāra.
Kad pusdivos naktī mūsu divi ļoti iereibušie šoferīši, turoties pie no bāra aiznestām dzērienu glāzēm, kopā ar spiedzošajām modelēm ved mājās, mēs ar Santu esam priecīgas, ka vismaz nebraucam ātri. Mūsu prasības šajā ziņā ir sarukušas strauji. Blakus mums divi puiši no ballītes gaida, kad piebrauks viņu Mini Cooper. Viens no viņiem mēģina vemt turpat viesnīcas marmora vestibilā, paldies dievam, stūrēs otrs. Kad esam mājās, sākas morālas paģiras, kuras ilgst divas dienas un tiek iedarbīgi ārstētas ar piecu paradīzes pludmaļu apmeklējumu.
Pēc mūsu aiziešanas puiši pamanījušies izkauties. Tā arī ballīte beigusies, stāsta Karmena.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru