Un tad pēkšņi mūsu dižais koks sāka skanēt. Neticēju pati savām acīm: pirmais šīs lietus sezonas lietus. Ienesu datoru ar galdu no terases istabā, noskalojos dušā, gatavojos izstādei Rīgā.
Ar vīru Krišu (Kristianu Šicu), viņa mammu Edīti un dēlu Kārli (7) dzīvojam Meksikas kūrortpilsētā pie Klusā okeāna. Rančo ir 70 augļu koki un krūmi, suņi, kaķi un vistas. Esmu kāzu fotogrāfe. Pandēmijas laiks man māca dārzniecību un vistkopību. Šo blogu sāku rakstīt pirms 12 gadiem kad ieradāmies Meksikā. Kad uzzināju, ka esmu stāvoklī, to pārtraucu rakstīt. Tagad, brīvā laika un lasītāju mudināta, atsāku.
pirmdiena, 2009. gada 15. jūnijs
Pak, pak
Vakars pienāca ar dusmu lēkmi uz visām pasaules aviolīnijām: "Idioti, idioti!" es, kliegdama un rokas vicinādama, skraidāju pa māju. Tas attiecas uz dārgajām aviosabiedrībām, tāpēc ka dārgas; uz KLM, tāpēc ka nelido uz Latviju, uz lētajiem čarteriem, tāpēc ka biļetes nav iespējams iegādāties internetā mājaslapu pilnīgi ārprātīgās navigācijas dēļ (itāļi, franči un vēl daži eiropieši pat nevīžā savas lapas iztulkot). Turklāt sazvanīju "Kondor" ofisu ASV, un viņi man atteicās komentēt, vai no Kankunas uz Frankfurti reisi nav atcelti gripas dēļ (visur lidojumu sarakstos tos var redzēt, bet pirkt un rezervēt nevar).
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru