Kalnos vēsāk

Kristiana Šica skicēts San Sebastian Quiosco.

Vajartā ir pats karstākais laiks (+33 dienā, +25 naktī). Naktī guļu ar slapju lakatu (paldies par dalīšanos Argentīnas gudrībās, Santa!)

Stundas brauciens, un esam 2km augstāk kalnos bijušo sudrabraktuvju ciematiņā San Sebastian - pueblo magico. Apskatījām viesnīcas - lai arī vieta ne lielāka par Pāvilostu, bet atrast var visu ko - pamesto raktuvju haciendu, kas šobrīd ir muzejs un arī viesnīca bez elektrības par Ls 20 naktī no deguna. Jaunu haciendu Ķirsona stilā Ls 100 naktī par istabiņu (iekļauta pudele vīna), guļbalķu mājeles un pavisam vienkāršu 200 gadu vecu viesnīcu ar augstiem griestiem un skaistu iekšpagalmu par Ls 5 pieaugušajam, kuru izvēlējāmies mēs.

Kristiana Šica skicēta mūsu viesnīca "Hotel del Puente".

 Prieki beidzās pēc stundas, kas kalnu ielejā iekrita mākonis un tur arī palika. Pēkšņi viss sametās drūmās krāsās, teju Latvija novembrī. Vakariņās ejot, bijām uztuntuļojuši visas iespējamās kārtas. Lija. Tad gāza. Tad atkal lija. Kļuva aizvien drēgnāks.

Toties restorāniņos garšīgi lauku labumi - vietējie kompoti un gotiņkonfektes, kafija un saldi grauzdētā kukurūza, dažādi cepumi. Tie koki, kas nav avakado, visticamāk ir apelsīni. Banāni un zemenes, mājas iegrimušas rožu krūmos.

Vakarā atklājās, ka mūsu istabiņā ož pēc pelējuma. Kad tā padomā, pēc pelējuma oda it viss. Pa pakšķiem pil ūdens. Guļam zem divām pūkainām segām.

No rīta brokastojot, Kriša māmiņa priecājas, ka saulītē atsiluši nejūtīgie pirksti. Krišs skicē centriņā, es rakstu. Vēlāk atkal ēdam un ejam ap laukumu, tad sāk apmākties un līt, nākamajā dienā tas pats. Svētdien vēl nebija pēcpusdiena, kad vienbalsīgi nolēmām doties mājās. Vajartā joprojām karsts un saulains, un tagad mēs zinām, ka tas mums der vairāk kā spirgtais kalnu gaiss. Ak jā, nu te nu gan jūs smiesieties - dienās San Sebastian bija +24, naktīs +18 grādu. Taisni apbrīnojami, cik šaurs ir cilvēka komforta koridors.