pirmdiena, 2011. gada 14. februāris

Gluži kā sīpoliņš

Kārtu pēc kārtas ceļā ģērbu līdzpaņemtās drēbes. Pirms Parīzes - šalli un Kriša žaketi, Poļinas bītleni, pirms Berlīnes - vilnas zeķes un džemperi, bet pirms Rīgas - cimdus un zeķubikses. Lidostā Guna un Ieva vēl uzģērba Valenīna zābakus un Gunas cepuri, šitāds tuntulis ierados mājās, kur Valentīns svētkus svin.

Lai neiedzīvotos bezmiegā, Guna ir noteikusi man gulētiešanas laiku, kas iestāsies pēc 5 min.

4 komentāri:

Silva Vikmane teica...

Nakts viducī sūtīju Tev ziņu par laipnu uzņemšanu Rīgā, bet, atsitusies pret Tavu nestrādājošo telefonu, tā atleca atpakaļ manējā.

Tad nu priekā pie mums visaukstākajā dienā šoziem!

Anonīms teica...

Vai temperatūras starpību spēj izjust?

Ingrīda

EvaSica teica...

Paldies! Joprojām sēžu dzīvoklī zem segas un nespēju saņemties iziet ārā. Iekšā arī nav ļoti karsts. Rītdien pieslēgšu telefonu.

Anonīms teica...

Es arī eju arā galīgas nepieciešamības gadījumā. Zem segas ir vislabāk.
Gaidīsu zvanu,
Ingrīda