ceturtdiena, 2011. gada 13. janvāris

Tako un pētījums Latvijas meksikāņu ēdienu sakarā

Šodien pēc ilgāka pārtraukuma pusdienojām takērijā, ēdām ariero.
Kāda ir takērija? Tā ir būdiņa ar sakarsētām metāla plāksnēm tortilju cepšanai un leti ar bāra benķiem tai apkārt. Kad jūs ejat uz takēriju, ir jāzina ko gribēsiet. Takērijā pie Silvijas ir šāda ēdienkarte:
Quesadillas - plācenis deserta šķīvja lielumā ar izkausētu sieru un piedevām
Tacos - maizes šķīvīša izmēra plācenis ar piedevām
Vampiros - grauzdēts tacos ar kausētu sieru un piedevām
Arrieros - plācenis liela šķīvja lielumā ar visām piedevām
vēl var būt sopes (mazmazītiņi plācenīši), gorditas (ļoti biezi plācenīši) un visādi citādi plācenīši, bet Silvijai tādu nav, tātad nav ko spriedelēt.

Kad esi izvēlējies cik un ko, jāizvēlas ar ko. Jebkuru no plāceņiem pie Silvijas var pildīt ar:
asada - cepta gaļa, sagriezta gabaliņos
adobada - iemarinēta gaļa, sagriezta gabaliņos
lengua - mēle
chorrizos - maltas gaļas desa ar garšvielām
vēl var būt al pastor (kebabs), cabeza (galva), labios (lūpas) un pat acs, bet Silvijai tādu nav.

Kad pieņemts pasūtījums, cepēja sāk viļāt mīklu un cept plāceņus. Pēc mirkļa pavāre uzliek pasūtīto pildījumu un pajautā: con todo? (ar visu?), ja jā, tad visam pa virsu tiek sakapāti sīpoli, koriandrs un pupiņas.

Tagad sākas vakariņu skaistākā un grūtākā daļa: mērču uzlikšana. Pa perimetru apkārt ar šķīvīšiem piesegtas stāv salsu bļodas visādās krāsās un konsistencēs. Es paraksti sāku ar gvakamoli un kaktusu salātiem, tad papildinu ar kādu asāku salsu. Mana iemīļotā ir kaltēto piparu salsa tumšbrūnā krāsā.

Piedzeram vai nu Jamaikas ūdeni (aukstu, saldu karkādes tēju) vai rīsu ūdeni, visādas limonādes.
Šīsdienas pusdienas diviem maksāja 60 peso (Ls 2.40).

Starp citu

Meksikāņu desiņas, mērces, garšvielu maisījumus, salātus u.c. Latvijā par meksikāņu sauc nevis tādēļ, ka tie būtu gatavoti pēc autentiskām, no Meksikas sentēviem nākušām receptēm, bet gan tādēļ, ka to sastāvā ir paprika, man reiz skaidroja kāds ar pārtikas rūpniecību saistīts cilvēks.
Kad es dzirdu vārdu paprika, man acu priekšā rindojas trīskrāsu saldie pipari. Bet es kļūdījos. Ar papriku šajā pasaules malā saprot sarkano piparu pulveri, vēsta Wikipedia spāņu valodā. 

3 komentāri:

Anonīms teica...

Vēl joprojām nožēloju, ka tai vienā vakarā man diezko negribējās ēst un tamdēļ pie Silvijas nenoprovējo to slaveno Kartupeli :-(

Skauju un skūpstu jūs abus
Maija

Eva Šica teica...

Jā, kartupelis vispār nav ēsts vai 100 gadu. Silti sveicieni no Tavām mājām Meksikā!

Anonīms teica...

Jau pilna mute siekalu...Gribu pie Silvijas!
zane