Viņš solījās mums atrast draugu, pie kura atstāt mantas pirmajā naktī Mehiko, un mēs varēšot padzīvot viņa ģimenē Gvadalaharā. Tas arī ir viss, kas pagaidām nepieciešams. Vajadzētu pievērst vairāk uzmanības lietu sakārtošanai Latvijā. Palikušas ir tieši tās lietas kārtojamas, par kurām runājot, jūtu bezspēcības vilni — nāksies apmeklēt visus dienestus: Uzņēmumu reģistru, VID, 3. pasu daļu, Zemesgrāmatu, Hansabanku. Tas gan viss nav akurāt saistīts ar braukšanu dzīvot uz Meksiku — vienkārši nenokārtotas lietas, kuras būtu jānokārto.
Ar vīru Krišu (Kristianu Šicu), viņa mammu Edīti un dēlu Kārli (7) dzīvojam Meksikas kūrortpilsētā pie Klusā okeāna. Rančo ir 70 augļu koki un krūmi, suņi, kaķi un vistas. Esmu kāzu fotogrāfe. Pandēmijas laiks man māca dārzniecību un vistkopību. Šo blogu sāku rakstīt pirms 12 gadiem kad ieradāmies Meksikā. Kad uzzināju, ka esmu stāvoklī, to pārtraucu rakstīt. Tagad, brīvā laika un lasītāju mudināta, atsāku.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru