Ko pierādīja neiespējamās misijas

Man apkārt ir daudz ļoti, ļoti labu cilvēku.

Meksikāņi

Miniatūra, bet manuprāt trāpīga skicīte. 

Vēstule kaimiņiem

Mīļie kaimiņi!

Kopš jūsu aizbraukšanas jau pagājušas trīs dienas.

Jūsu dārzs, kas juridiski pieder visai Vallartas sabiedrībai, jo galu galā ir publiska parka stūris, ir lieliski aplaistīts. Pirmo dienu cīnījos es, mēģinot iedurt cik dziļi zemē vien iespējams to sasodīto smidzinātāju, bet tas laiku pa laikam izrāvās, tā izraisot plūdus bedrēs, kas palikušas no kvartāla samesto mēslu aizvākšanas. Mana cīņa ar šļūteni bija sabiedrībā novērtēta - iespējams, ka palīdzēja tenisa svārciņi un slapjais Tkrekls, jo visi, kas vien brauca garām, ilgi skatījās, tai skaitā skolasbērnu mammas mājās vedamajā laikā.

Vakar nolēmām parka daļu nelaistīt, vien puķu podus. Un labi vien bija. Mēs paši bijām 12 stundu garās kāzās Sayulita, un tajā laikā rūpēšanos uzņēmās Kriša māmiņa. Viņai mugura esot bijusi slapja jau laistot trešā stāva terases podus, bet ne tik daudz no piepūles kā no lietus. Jā, vakar pēc 9 vakarā ar zibeņiem un dārdieniem sākās lietus sezona. Šobrīd arī gāž vien.

Lietusgāzes mūs nostādīja neparedzēta scenārija priekšā - ap pusvieniem naktī mēs sapratām, ka ceļš, pa kuru kalnā uzbraucām, dubļu, slidenu akmeņu un ūdensstraumju dēļ vairs nav lietojams. Kāzu organizatore mūs veda pa otru pusi, un galu galā ap trijiem naktī pārkūlāmies mājās. Jūsu (juridiski Kriša) mašīnai viss kārtībā, pašiem arī. Mūsu (juridiski mana), mašīna no darbnīcas mājās būs rītdien.

Morāliski mūsu, juridiski jūsu, faktiski viņa paša kaķis kopumā jūtas labi. Mēs esam mazliet nomocījušies, rūpējoties par svaigas gaļas nepārtrauktām piegādēm. Šodien pārgājām uz vistu, tomēr lētāk. Stāv pie ledusskapja un ķērc, šķīvis tukšs, tad jau laikam garšo.

Jūsu putniņi dzīvojas pie Kriša māmiņas. Sūdzību nav, un ja arī būtu, diez vai mēs tās pamanītu.

Jūsu bazilika plantāciju mazliet ēdam, tomātus arī. Mango nāk par 40 santīmiem 3kg, Sayulita pārdod līčes un milzīgus firziķus, sākušās arī tunas, bet tās tādas švakas. Mūsu mango beidzis ražot, bet jūsu banānam ir mini augļi!

Guna stāsta, ka jūs esat ieradušies mūsu dzīvoklī Rīgā. Jācer, ka jums tas kalpos tikpat labi kā man jūsu pagājušogad.

I miss you and I don't know how.

Mazi pārsteigumi

Biznesa plānošanas sakarā
Mulsinoši, bet fakts: divas stundas pēc tam, kad no Rīgas klienta saņēmu dizana darbu pieprasījumu Jāņu dāvanām (skices vajagot jau rītdien!), pienāca izsmeļošs brīfs no Meksikas aģentūras ar lūgumu piedāvāt Pirmās skolas dienas un  Ziemassvētku materiālu ilustrācijas.

Identitātes sakarā
Lidostā, gaidot viesus, tērzēju ar kādu patīkamu amerikānieti. Sarunas vidū apjautājās no kurienes esmu. Kā vienmēr mazliet saērcināti atbildēju, ka no Latvijas, sagaidot, ka viņa novilks vai nu neko neizsakošu "ak tā" vai arī pajautās vai es protu krieviski. Bet nekā!
Viņa paskatījās manī pavisam cieši: "Jūs dziedat?"
"Dziedu????" pacēlu uzacis.
Viņa smaida vien.
"Bet kā jūs zināt?"
"Vai arī korī arī dziedājāt?" turpināja viņa.
Mazlietiņ triumfēju: "Korī dziedāju, turklāt mana mamma diriģēja!"

Tik skaisti, ka mazliet sāp

Gaisma no lagūnas spraucas starp logu pinumiem. 

Kriša izmirkušās kājas atdusas kopā ar apsarkušo Krišu.

Parastais namiņš, kas mums piešķirts dienesta vajadzībām kamēr bildējam blakus esošo prezidenta namiņu puduri.

Mūsu namiņu sauc La Rosa. Tas atrodas diezgan plašā palapā uz ūdens.

Vispirms lagūna, tad jūra. Smagi kā no jumta krītoši flīģeļi dārd viļņi, laiku pa laikam pūš spēcīga brīze. Šalkoņa un putnu bari.

Gulta a la rosa. 

Paškājportrets.

Lagūnas otrajā pusē ir labākā gaisma rīta skatiem.  

Tāds krēsls, nu gluži kā Toma. 

Pludmales klubā ar piņadu rokās pavadīts laiks nekad nevar tikt ieskaitīts zemē nomestā vai noslinkotā. 

Katrs šīs viesnīcas pagrieziens, katra detaļa ir estētiska. Ūdens krāsa atturīga, bet Klusā okeāna šarms - eiforsiks.

60 hektāru lielajā hotelī bijām vienīgie viesi. Vistas dēja olas, kukurūzas auga, kazas ganījās īsu mirkli tikai mūsu dēļ.

Ne līču, ne apdzīvotu vietu 80km garajā un bezgala platajā pludmalē. 

Krišs laimīgs, pavisam laimīgs.

Mūsu laiva uzvarēja, bet Krišs tik un tā laimīgs.

Leģenda: divas dienas strādājām Hotelito Desconocido vajadzībām gatavojot materiālu amerikāņu žurnālam Elite Traveler. Ciema iedzīvotāju būvēta un aprūpēta luksusa viesnīca? atpūtas bāze? pasaule? nekurienes vidū Meksikā Klusā okeāna krastā.

Maksis palmās, saimnieku nagos

Ir lidojošas peles, ir lidvāveres, bet mums ir kaķis, kas lido. Ak, Puriņ, ak Kristīne!

Maksis lido!

Te arī pases bilde. Puriņ, mēs tevi dievinām. Kristīn, Tu esi labākais draugs ar saviem draugiem - enģeļiem!

Atkal sniegā

Ar plānas ādas kurpītēm un Maijas lienētā visplānākajā bītlenītē -8 grādu salā teciņus vien pa skrejceļu šļūcu izejas uz pilsētu virzienā. Labi, ka galvā bija uzbāzta iguanas cepure (kuru Valentīns un Guna vienprātībā lūdza mani nevilkt, vismaz Rīgā ne) un rokās bezpirkstu pirkstaiņi.

Naktī tradicionāli modos, lai rītu siļķi un paku saldās kukurūzas. Pēc pusgada pārtraukuma baudīju vannas priekus, bet no rīta modos no Odrijas nepiekāpīgajiem paziņojumiem, ka nekur uz Bērnu Māju neies, jo paliks ar Eviņu.

Plānojam fotosesiju, parīt jau sākam. Mans telefons tas pats 29115694.

Dzīres un dāvanas

Starp fotosesijām, kāzām un bilžu blāķu apstrādes naktīm pēdējos mēnešus esam ciemojušies, iekārtojuši Kriša vecākus uz palikšanu, atpūtušies villās un mazliet ceļojuši. Dzīve ir bijusi tik krāšņa, ka neiespējami bijis piespiesties to aprakstīt.
Nupat pārbraucām no San Pancho pēc vēl vienas fotosesijas un atpūtas villā. Upē ganījās zirgi, kliedza nezināmi putni, garām kāšiem vien lidoja pelikāni, jūrā gāja bruņurupuču mazuļi un garneļu zvejnieki, taisni palmā līda čūska. Gulējām te pie baseina, te uz terases, pastaigājāmies te gar okeānu, te pa ciematiņu.

Mums tika uzdāvināts viens no skaistākajiem saulrietiem kādu esmu redzējusi.
Galva tīra un ļoti radoša, ir daudz spēka, lai brauktu 15. februārī uz Latviju strādāt.

Kāzu fotogrāfes karjera

Kā mūsu līgavas prot rakstīt atsauksmes! Šeit var izlasīt visas piecpadsmit. Dažas lasot acīs sariešas asaras, nopietni. Pateicoties viņām, esam pakāpušies 19. vietā prestižajā BestDestinationWedding forumā. Šīgada plāni - rūpēties par publikācijām žurnālos un blogos, lai nākamajā gadā daudz skaistu kāzu.

Augustā plānoju braukt Rīgā. Pagaidām neviens datums vēl nav rezervēts, esmu atvērta kāzu ielūgumiem.

Skaitļos

Visu var izteikt skaitļos, pat aizņemtības atrunas.
Pēdējo 90 dienu laikā no mūsu foto servera lejuplādētas ir 20 700 kāzu bildes. 20Gb mēneša limits tūdaļ tiks sasniegts.

Rītdien ierodas Inta ar savu māsu. Gultas saklātas, logi nomazgāti, tikai mans nododamo failu saraksts nav paveikts un iznīcināts. Te nu bija ilgi gaidītās brīvdienas.

Finiša taisne

Pēc pēdējām gada kāzām izrādās, ka rītdien ir vēl kāzas un fotosesija. Ak, dievs dod izturēt.

Vai tā var būt nostaļģija?

Daži Vajartas latvieši šogad sūdzējās par Ziemassvētku noskaņas trūkumu. Kā lai tādu dabūn, ja apkārt vien palmas un bērni priecīgi kliedz korāļus? Vajagot baltus un skaistus.

Es gan saskatu divkosību, kuru nespēj noslēpt ne skābēti gurķi, ne pašceptas piparkūkas un rosola bļodas. Šonakt gaisa temperatūra noslīdēja līdz +17 (dienā +27) un lielākā daļa Vajartas latviešu punķojas, klepo, dzer groku, ārstē aukstumpumpas un staigā, ietinušies segās. Sniegu šeit neviens nepārciestu, ticiet man.

Sezonas vidus, gada beigas. Nogurums.

Rindojas dāvanas mūsu servisa pārdevējiem. Rindojas faili foto galerijās. Plakstiņus aizvien spēcīgāk spiež nogurums, bet vēl ir nedēļa aktīvajā kāzu sezonā. Februārī tā atsāksies ar jaunu sparu, bet tagad ir jāiztur līdz decembra beigām. Nāk talkā gan Krišs, gan Guna, un Kriša vecāki. Varu galvot, viss tiks iesniegts laikā.

Dāvanas no dzimtenēm

Francija ir lielisks zīmols, kas Pierre un līdz ar to arī mūsu komandai pievieno vērtību. Par Latviju dzirdējis ir retais, un pēc atbildes saņemšanas no kurienes es esmu, mani klienti visbiežāk pārsviežas uz kādu tēmu, kurā visi labāk orientējas, piemēram, laika prognozi (saulains, protams, bez nokrišņiem).

Costco atradu trifeles no Francijas, kuras Ziemassvētkos dāvināsim sev lojālajām kāzu organizētājām. Lai pārstāvētu abas valstis, vajadzēja vēl piepirkt klāt vodku Stolichnaja, kura pildīta Latvijā. Tā ir vienīgā prece, kura jebkad redzēta Vallartā no Latvijas. Lai nu kā, kāzu organizatorēm dāvanas no manas dzimtenes šogad izpaliks. (Kad gaidāmas šprotes, zefīrs un īsti laba Latvijā ražota šokolāde? Nu, kad?!?)

Viesmīlība

Naktīs, braucot mājās no vēliem darbiem, viesnīcu rajonos autobusu gaida pulki ar baltos apģērbos tērptiem ļaudīm. Viņi visu dienu ir smaidījuši, pasnieguši atspirdzinājumus, klājuši gultas, vārījuši un cepuši, teikuši neskaitāmus "lūdzu" un "paldies". Kāds no viņiem ir staigājis pārģērbts par dinozauru un izklaidējis bērnus, kāds no viņiem ir desmit stundas elles karstumā ir cepis un šmorējis, vēl kāds baltos zābakos un gumijas cimdos nomazgājis tik daudz trauku kā vidēji vecpuisis dzīves laikā. Naktīs viņas izpin no matiem ziedus un noģērbj tautas tērpus, viņi uzvelk klikatas kurpju vietā, un tur nu viņi visi ir - saliedēta ģimene, kas rada iespējamu bezbēdīgu atpūtu tūkstošiem tūristu. Un viņi smaidīs arī rīt no rīta - cits no septiņiem, cits no deviņiem; sešas dienas nedēļā, nerunājot darba laikā pa telefonu, neradot lieku troksni, ievērojot simtiem korporāciju izstrādātus norādījumus, beidzot darbu kad prom devušies pēdējie klienti.

Mūsu līcī ir vairāk kā 250 viesnīcu, tajās nodarbināti tūkstošiem cilvēku. Manās acīs viņi ir varoņi. Es nekad viņus neredzu īgnus un apnikušus. Tā esmu es, kas pieļauj šādu iespējamību, ne viesmīlības nozarē strādājošie.

Subpasaule

Jau četras dienas no 7 rītā līdz 9 vakarā ar trīs stundu garu siestu pavadu fotogrāfējot "viss iekļauts" viesnīcu. Ģimenēm ar bērniem ir paredzētas istabas ar dvielīšiem salocītiem zvēru veidolā un mazs benķītis uz kura pakāpties, lai aizsniegtu izlietni, mantas vannai, bet minibārā piens un cepumi. Meksikas konceptā ir eļļas lampiņa, šūpuļtīkls un kafijas automāts. Dārzā dzīvo iguanas, putni un zivis, skan austrumu mūzika un palapās masē viesus. Vakaros teātrī rāda šovus, alejās atveras tirdziņš, bet otrā stāva bārā ansamblis spēlē Kubas mūziku. Var kāpt mākslīgā klintī, spēlēt minigolfu, trenēies beisbolā vai tenisā, piedalīties talantu šovā vai dzīvoties ar Flinstoniem.
Dzīvo, ēd un dzer cik gribi par Ls 40 no personas diennaktī. Mēs ar Pierre vienojāmies, ka tā ir subpasaule, kurā viss ir, bet nekas nav īsts un līdz galam. Tepat aiz vārtiem ir īsta Meksika, ar restorāniem un ceļojošu cirku, mūziku un salsu naktīs, īstiem tirgiem un notikumiem. Bet apmēram tūkstots cilvēku izvēlas dzīvot īstās pasaules atstāstījumā, kuru ar reālo Vallartu saista tikai okeāns aiz loga.

Kadafi dēls izvēlas mūsu līci

Šo gan vajadzētu izmantot Vajartas reklāmas kampaņai!

Meksikas varas iestādes atmaskojušas Kadafi dēlu (Saadi Gaddafi) un viņa ģimeni par gatavošanos nelegāli iekļūt un dzīvot Meksikā. Plāns esot bijis dzīvot Banderas līcī, kurā ar falsificētiem vārdiem esot jau nopirkts vairāku miljonu vērts īpašums eksluzīvā attīstības projektā.


Krišs domā, ka viņš ir sūtīts Nahui un sapratis to burtiski.

Trīs laimīgi gadi

30. novembra naktī apritēja trīs gadi kopš ieradāmies Meksikā. Esmu ļoti pateicīga sev un savam vīram par mūsu lēmumu, Dievam par saprāta piešķiršanu tik nelielos apjomos, kas ļāva mums darīt un pēc tam domāt. Meksikai esmu pateicīga par mātišķo uzņemšanu un sargāšanu.

Mūsu (maz)pilsētas leģendas

Kāds man zināms fotogrāfs esot žigolo. Viņš pārguļot ar kāzu organizatorēm un līgavām (!!!), lai tikai dabūtu darbu kāzās.

Kāda man zināma 130kg smaga sieviete esot izdarījusi kunģa operāciju. Viņa tagad sverot 65kg (gluži kā es), un esot turpinājusi kristies svarā arī pēc bērna ieņemšanas. Mainījies esot ne tikai izskats, bet arī žesti un balss.

Mūsu ciema man zināmais melnādainais dziedonis pametis ģimeni un piedāvājis roku un sirdi kādai man zināmai tērpu māksliniecei, kurai ar viņu esot tikai platoniska mīla.

Kā jau jūs saprotat, pēc trīs mēnešu ilgas neredzēšanās satiku Poļinu.

Bet tikmēr visā promenādē pilsēta uzsaukusi bezmaksas bezdrāts internetu. Nupat beidzās gourmet festivāls, kuru strauji nomainīs Ziemassvētku histērija. Visur, izņemot mūsu namiņu, ir izrotātas egles.