Jau četras dienas no 7 rītā līdz 9 vakarā ar trīs stundu garu siestu pavadu fotogrāfējot "viss iekļauts" viesnīcu. Ģimenēm ar bērniem ir paredzētas istabas ar dvielīšiem salocītiem zvēru veidolā un mazs benķītis uz kura pakāpties, lai aizsniegtu izlietni, mantas vannai, bet minibārā piens un cepumi. Meksikas konceptā ir eļļas lampiņa, šūpuļtīkls un kafijas automāts. Dārzā dzīvo iguanas, putni un zivis, skan austrumu mūzika un palapās masē viesus. Vakaros teātrī rāda šovus, alejās atveras tirdziņš, bet otrā stāva bārā ansamblis spēlē Kubas mūziku. Var kāpt mākslīgā klintī, spēlēt minigolfu, trenēies beisbolā vai tenisā, piedalīties talantu šovā vai dzīvoties ar Flinstoniem.
Dzīvo, ēd un dzer cik gribi par Ls 40 no personas diennaktī. Mēs ar Pierre vienojāmies, ka tā ir subpasaule, kurā viss ir, bet nekas nav īsts un līdz galam. Tepat aiz vārtiem ir īsta Meksika, ar restorāniem un ceļojošu cirku, mūziku un salsu naktīs, īstiem tirgiem un notikumiem. Bet apmēram tūkstots cilvēku izvēlas dzīvot īstās pasaules atstāstījumā, kuru ar reālo Vallartu saista tikai okeāns aiz loga.
Ar vīru Krišu (Kristianu Šicu), viņa mammu Edīti un dēlu Kārli (7) dzīvojam Meksikas kūrortpilsētā pie Klusā okeāna. Rančo ir 70 augļu koki un krūmi, suņi, kaķi un vistas. Esmu kāzu fotogrāfe. Pandēmijas laiks man māca dārzniecību un vistkopību. Šo blogu sāku rakstīt pirms 12 gadiem kad ieradāmies Meksikā. Kad uzzināju, ka esmu stāvoklī, to pārtraucu rakstīt. Tagad, brīvā laika un lasītāju mudināta, atsāku.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru