Kadafi dēls izvēlas mūsu līci

Šo gan vajadzētu izmantot Vajartas reklāmas kampaņai!

Meksikas varas iestādes atmaskojušas Kadafi dēlu (Saadi Gaddafi) un viņa ģimeni par gatavošanos nelegāli iekļūt un dzīvot Meksikā. Plāns esot bijis dzīvot Banderas līcī, kurā ar falsificētiem vārdiem esot jau nopirkts vairāku miljonu vērts īpašums eksluzīvā attīstības projektā.


Krišs domā, ka viņš ir sūtīts Nahui un sapratis to burtiski.

Trīs laimīgi gadi

30. novembra naktī apritēja trīs gadi kopš ieradāmies Meksikā. Esmu ļoti pateicīga sev un savam vīram par mūsu lēmumu, Dievam par saprāta piešķiršanu tik nelielos apjomos, kas ļāva mums darīt un pēc tam domāt. Meksikai esmu pateicīga par mātišķo uzņemšanu un sargāšanu.

Mūsu (maz)pilsētas leģendas

Kāds man zināms fotogrāfs esot žigolo. Viņš pārguļot ar kāzu organizatorēm un līgavām (!!!), lai tikai dabūtu darbu kāzās.

Kāda man zināma 130kg smaga sieviete esot izdarījusi kunģa operāciju. Viņa tagad sverot 65kg (gluži kā es), un esot turpinājusi kristies svarā arī pēc bērna ieņemšanas. Mainījies esot ne tikai izskats, bet arī žesti un balss.

Mūsu ciema man zināmais melnādainais dziedonis pametis ģimeni un piedāvājis roku un sirdi kādai man zināmai tērpu māksliniecei, kurai ar viņu esot tikai platoniska mīla.

Kā jau jūs saprotat, pēc trīs mēnešu ilgas neredzēšanās satiku Poļinu.

Bet tikmēr visā promenādē pilsēta uzsaukusi bezmaksas bezdrāts internetu. Nupat beidzās gourmet festivāls, kuru strauji nomainīs Ziemassvētku histērija. Visur, izņemot mūsu namiņu, ir izrotātas egles.

Odrijas )ne(dienas

"Mammu, viņi mani kaitina!"
Tie viņi esam mēs ar Krišu. Un nelīdz nekāda spēlēšanās un lutināšanās, ne vešana uz smalkām viesnīcām un restorāniem. Lūpa kvadrātā.

Pa ceļam no Four Seasons atradām pievilcīgu pludmales bāru vēlai brokastošanai. 

Slavenais: "Mammu, mani kaitina!"

Stoiskā mamma.

Skaistais koks.

Lūpa kvadrātā.

Tāda maza jubileja

Tieši pirms desmit gadiem Pateicības dienas naktī es lūkojos pa Greyhound autobusa logu kā garām slīd Corpus Christi pilsēta un ļoti, ļoti vēlējos atgriezties Meksikā.

Šorīt es pamodos Four Seasons viesnīcā un saņēmu pirmo apstiprinājumu kāzām Francijā vēl šovasar. Esmu ļoti, ļoti pateicīga.

Xinalani

Latvieši nāk

Šodien ir lielā diena, kad ierodas latvieši. Rozā istabā dzīvos Odrija ar behemotiņu un mammu, blakus mājā - Kriša vecāki, bet aiz stūra - pilna Puriņu māja. Ēdu šprotes un gaidu.

Lielākās kāzas līdz šim

Viņš - pašvaldības jurists, viņa - arhitekte. Pārpratuma dēļ šajā laikā baznīcā bija nozīmētas divas kāzu ceremonijas. Divreiz vairāk viesu, divreiz vairāk fotogrāfu (videogrāfs tikai vēlāk noskaidroja, ka nofilmējis nepareizās kāzas), divreiz vairāk... mūziķu. Līgava kavējās 40min., bet viņas koris ieradās pēc stundas, kad svarīgākās vietas jau bija nospēlējuši uz otrām kāzām aicinātie vijolnieki. 

Pēc mises notika civilā laulību ceremonija jūras krastā (baznīcai nav tiesības slēgt laulības). Laulāja pilsētas mērs.

Tiek parakstīti dokumenti (katrs no jaunlaulātajiem parakstām apmēram septiņas reizes), turklāt parakstiem blakus arī tiek likti īkšķa nospiedumi.

Laulāja pilsētas mērs (pa labi). Viesi bija ieradušies zelta un smilšu krāsas tērpos, daži violetā un sarkanā.

Tik daudz grieztu ziedu es redzējusi nebiju (droši avoti vēsta, ka tām iztērēti Ls 4000). 

Vakariņas 500 viesiem tika servētas 12 minūtēs. Tās gatavoja viens no slavenākajiem Meksikas pavāriem. Mēs mielojāmies ar baltu zivi, kura bija noklāta ar plānām tikko apceptām kartupeļu zvīņām. Garšīgi. Pēc tam ilgi, ilgi uguņoja.

Apbrīnojami bija balles mūziķi no Guanahuato apmēram 20 cilvēku sastāvā. Sāka viņi ar Cosmos cienīgām a capella dziesmu versijām, beidza ar Gipsy Kings rēcieniem. Pa vidu viss ko vien varat iedomāties - saldās balsīs 70to un 80to gadu mūzika, mūsdienu ASV deju grupu repertuārs un arī dažas tautas dziesmas. No deviņiem līdz vieniem naktī ar pāris īsām pauzēm un nepārtrauktu 100% atdevi pasākumam. Iespaidīgi.

Bildes sagatavotas preses vajadzībām. 

Drudzis

Drudzis, īsts drudzis; meksikāņu santehniķis; uzlauzta siena; radu ierašanās pēc nedēļas, nē, piecām dienām, nē, četrām dienām....; Four Seasons fotosesija; dullas līgavas; laimīgas līgavas-miljonāres, reitingi un atsauksmes, cīņa par darbiem Francijā; pusdienās austeres. Apmēram tā no iekšienes izskatās augstās sezonas drudzis.

Samteņu laiks

Pirms desmit gadiem šajā dienā bijām Real de catorce pilsētā. Es mocījos ar pirmo augstumslimību savā dzīvē, bet Krišs atrada brīnišķīgus kapiņus. Šodien visa Meksika smaržo pēc samtenēm, visapkārt cukura galvaskausiņi, krāšņi papīra vaiņagi, ir Visu mirušo diena.

Brokastīs skaista aplidošana

Pēc fotosesijas kādā villā, iegāju tirgū. Iznesīgais señors pievērsa manu uzmanību. Es apsēdos.

Viņš izvēlējās dziesmu, es omleti.

Banda gaida señora izvēli.

Gribot dzirdēt dziesmu par nāvi.

Pēc tās viņš dāvā dziesmu man. Lai izvēloties, kuru.

Lūdzu, lai banda spēlē dziesmu, kuru domā, ka vajadzētu veltīt man. 

Saimniece plaukšķina, solists dejo. Gaidīju saldkaisli sērīgu, bet izrādās traki jautra ir mana dziesma.
Paēdusi omleti devos uz jogas bungalo viesnīcu džungļu vidū (numuriņš ap 250USD naktī). Vajartas centrs par to ir daudz necivilizētāks, man tā šķiet.

Kam tas viss bija vajadzīgs?

Oi. Kamēr Cecīlija Ņujorkā, mūsu māju vajā likstas. Vispirms nomira viņas rudais kaķis Dūms. To apglabāja zem mājas notekas viņas draudzene/uzraudze Tete. To izskaloja Jova pavadošās lietavas, bet apēda nezināmi meža dzīvnieki. Cecīlijas prombūtnē Tetes neciešamās dabas dēļ aizbēga istabene.

Šodien izrādījās, ka visām nelaimēm par kroni plīsusi truba zem mūsu vannasistabas grīdas, nopludinot Cecīlijas guļamistabu kurā pirms tam bija iemitinājušies termīti. Visšausmīgākais šajā stāstā ir tas, ka rīt manu vannasistabu labot ieradīsies ābolītis, kurš jau šodien bijis novērtēt postījumu apjomus un par kuru Krišs bez smaida runāt nespēj. Tātad ieradīsies meistariņš, staigās pa manu guļamistabu, uzlauzīs vannasistabas grīdu, mētās apkārt savas mantas (noteikti dziedot) un neļaus gulēt diendusu. Pēcpusdienā situāciju novērtēt ieradīsies mājas saimnieks, kurš vēl nezina, ka guļamistabu esam izkrāsojuši tumšā tirkīzkrāsā, bet viesistabu - rosa mexicana krāsā.
Kaut līdz radu atbraukšanai viss būtu kārtībā, par ko gan sapņot nozīmētu nerespektēt Meksikā notiekošo lietu kārtību.

Baltā kleita

Mūsu labklājība slēpjas apstāklī, ka amerikāņu līgavas balto kleitu grib vilkt trīs reizes. Vienu reizi apprecoties ASV, vienu - pludmalē ar draugiem, un vēl vienu - vārtoties pa smiltīm un mērcējoties okeānā Trash The Dress fotosesijas laikā.

Vakardienas līgava bija cits gadījums - kleita ar rokām darinātām mežģīnēm šūta ateljē ar itālisku vārdu (eh, neatceros kādu), Dolce Gabbana kurpes, Tiffany gredzens ar vienu lielu un neskaitāmiem maziem briljantiem. Līgavai noīrēts viens smalkas viesnīcas pēdējais stāvs ar terasi un baseinu, līgavainim - pretējā ēkā savs. Pierre čukstēja, ka viņš vēlētos kaut visas mūsu līgavas būtu tik smalkas. No bilžu viedokļa spriežot tas nebūtu labi, jo skaistākās bildes man izdodas no vidusmēra budžeta kāzām ar traki bučīgiem pārīšiem. Šiet viss bija tik elegants un izturēts, ka nebija kur pieķerties. Ja nu vienīgi pateicībai un prestižam ierakstam paradīto darbu sarakstā.

Līgavām un viņas pavadošiem līgavaiņiem

Piecas  minūtes pirms ceremonijas pie baznīcas nav neviena - ne līgavaiņa, ne kāda viesa. Fotogrāfam tas nav nekāds uztraukums, jo zinu, ka ieradīsieties ar pusstundas nokavēšanos, lai turpat pie baznīcas nesteidzīgi ar visiem sasveicinātos un piespraustu pie pogas puķīti. Ir jau labi.

Uz viesu namu jādodas kalnup. Neviens gan neteica, ka ceļā jāšķērso kalnu upe, kāpumi ir mālaini un slideni, bet kritumi - bedraini un akmeņaini. Nabaga Sauļuguns.

Nav nekādas vainas, ja tikšanās sākumā pāris vēlas uztaisīt "vienu smuku bildīti", tad pusstundu nojoņo pa pludmali, bet, kad beidzot varētu nodarboties ar tikšanos, izrādās, ieplānotas vakariņas divatā.

Lūdzu, kāzu sezona, sācies ar atveldzējošām budžetu straumēm. Šī lēnā un nevienmērīgā pilināšana ir jāizbeidz!

Orkāns, kurš būs mañana

Pamodos 4 rītā ar tādu kā Jaunā Gada sajūtu. Pēkšņi sapratu, kas mājas iekārtojumā jāmaina, kas - karjerā, kā pareizāk dzīvot, kādi darbi būtu steidzami. Turkāt tas viss mijās ar tādu kā rosola un svētku pēcgaršu, negulētu nakti un rītu nelaikā. Un tas viss par godu Jovam.

Jova vēsture
Ceturtdiena.
Gači stāsta, ka orkāns veidojas, izrādās, ka pat divi. Viens Irwins, otrs Jova. Tie ir patālu okeānā un izskatās, ka Irwins nāks tieši iekšā Vajartas līcī.
Mēs: ar Maiju pārrunājam pārtikas sagādi, secinām, ka nemaz nezinām, kas ir orkāns un kas - tropiskā vētra. Gaidām ar nepacietību šo piedzīvojumu.

Piektdiena.
Jova: mērķē pa Manzanillo ostu un Barra de Navidad. Pēc kartēm spriežot, ar 1. pakāpes niknumu. (5. punktu līmenī) pie mums tas būs svētdien.
Mēs: iepērkam dārzeņus un prātojam kas būtu jādara orkāna laikā.


Sestdiena. 
Jova: atcēlis ierašanos uz svētdienas vakaru/pirmdienas rītu no Manzanillo ostas ar 1. pakāpes niknumu.
Mēs: tiekam izbiedēti no mācību trauksmes. Tā kā neko saprast nevar, sanesam visus puķpodus iekšā, piesienam šūpuļtīklus, novācam viegli lidojošus priekšmetus apkārt mājai.
Amerikāņu mediji: sāk ziņot par orkāna iespējamību.

Svētdiena. 
Jova: atcēlis ierašanos uz pirmdienas vakaru/otrdienas rītu no Barra de Navidad, tiek lēsts 2. pakāpes niknums.
Mēs: nostiprinām logu ar kartonu, saņemam uztraukuma pilnus epastus no Cecīlijas Ņujorkā un mūsu amerikāņu izcelsmes mājas saimniekiem. Ceturtdienas līgava atceļ kāzas: "Mēs esam ļoti apbēdināti par laika prognozi", viņi raksta.
ASV mediji: sāk publicēt pamācības, piemēram, tagad ir laiks piepūst laivu.

Pirmdiena. 
Jova: sola ietriekties mañana 13.00 Barra de Navidad to noslaukot no zemes virsas ar 3. pakāpes niknumu. Barra de Navidad ir piespiedu evakuācija, Vajartā ievesta armija un smagā tehnika civiliedzīvotāju glābšanai. Vakarā ir saulriets neticamā krāsā, kas kļūst par Jova simbolu Facebook galerijās.
Mēs: lasām visu, ko vien var izlasīt par orkānu, braucam vairākas reizes pēc pārtikas. Nevar saprast ko jāpērk, tādēļ pērkam visu to un tādos daudzumos kā parasti.
ASV mediji: šī nebūs tikai dabas katastrofa, tā būs nacionāla nelaime. Starp rindām jaušama nesapratne, kādēļ visa piekraste nav evakuēta. Tikšot sagrauta Manzanillo osta (vissvarīgākā osta Klusā okeāna piekrastē). Iepriekšējo reizi orkāns ar 2. pakāpes niknumu šeit bijis pirms apmēram 50 gadiem.

Otrdiena. 
Jova: Sola ietriekties 13.00 Barra de Navidad ar 2. pakāpes niknumu, stāv pie krasta, nekustas un lēnām novirzās no kursa. Sola 30-50cm plūdus. Visu, ko nenopūtīs vējš, aiznesīs ūdens un pārējo dubļu nogruvumi. Iedzīvotājiem lūdz rēķināties ar elektrības un ūdens pārrāvumiem, lūdz atslēgt gāzi un sagatavoties neiziet no mājas vairākas dienas.

Mediji: jau rēķinās ar notikušu katastrofu, komentāros Maija lasa: "Vajarta bija skaista vieta, ar Dievu, Vajarta!" Facebook tie, kam draugi Vajartā sūta sveicienus, lūdz būt stipriem un solās lūgt Dievu. Mana māsa pamāca, lai piesienamies pie palmām, lai kad viņa atbrauktu mēs tepat vien būtu.
Mūsu kaimiņi: stāda puķes un smēķē uz balkona.
Mēs: Nopietni tiek apspriests plāns ar mašīnu doties prom, bet ir skaidrs, ka nepagūsim šķērsot kalnus.  Atmetam visam ar roku un dodamies spēlēt tenisu.
Nolemjam turēties kopā - gulēt pie Maijas. Maija no Edgara saņem 12 punktu sarakstu kā jāsagatavojas orkānam. Ar pirmajām lietus lāsēm nolemjam aizbraukt uz lielveikalu papildināt ūdens, alkohola un našķu krājumus.

Nekustas ne lapiņas.

Lielveikala logi aizsisti ar finieri, durvis aizbarikādētas ar smilšu maisiem. Dārzeņi un augļi izmesti par smieklīgām cenām - kāposti 4 sant./kg, banāni - 12 sant., gaļa uz pusi lētāka, piena produkti arī. Skaidri redzams, ka lielveikals mēģina tikt vaļā no preces, kura nevarētu stāvēt 5 dienas bez elektrības. Pie kasēm garas rindas, visiem rati ar kaudzi. Nopērkam visu ko - neprātīgos daudzumos dārzeņus un augļus, gaļas gabalus, cepumus, rumu, baterijas radio, papīru, sveces. Pie kasēm par zemākām cenām tirgo arī matu krāsu. Mums priekšā stāvošā sieviete nopērk: sak', būs vismaz ko trīs, četras dienas sadarīt.

Atgriežamies no veikala, ar pa ceļam dabūtām kastēm aizbarikādējam vēl pāris logus, es aiz uztraukuma uztaisu rosolu. Edgars ziņo, ka orkāns mazinājis niknumu, un pagājis garām Barra Navidad un Manzanillo to vispār neskarot. Ejam pie Maijas, pasēžam ģimenes saliedējošā pasākumā, kuru nosaucam "Laivu brauciens". Kad naktī ejam mājās, joprojām nekust ne lapiņa, smīlā.

Trešdiena
Pamostos četros rītā. Orkāns (nu jau tikai tropiskā vētra) vairs ir tikai 30km no Vajartas. Gaidu austam rītu. Liekas, ka tālumā ducina. Joprojām ne vēja pūsmiņas. Ir vēss, mazliet smīlā. Vēderā smags rosols un neizgulētas domas. Vienos dienā orkāns būs vistuvākajā punktā Vajartai.

Ap vieniem zvana Guna jautā, kādēļ izskatos tik nomākta. Man grūti viņai paskaidrot kādas vien domas no ceturtdienas nav izdomātas, kā jutāmies vakar, kraujot ratos sausiņus un sausās zupas. Taisot ciet logus, drošā vietā slēpjot cietos diskus, kameras un pases, plānojot datoru glābšanas akciju, pārbaudot nezkuro reizi pagalmus un viens otru mierinot. Kad vienos dienā beidzot tas, kas bija palicis no Jova, iet garām Vajartai, vienu mirkli iežūžojās palmu lapas. Pēc mirkļa Jova ir prom, izčākstot tepat kalnos. Atstājot mūs ar aizejošu sasprindzinājumu, aizklātiem logiem, negulētām naktīm un Jaungada dienas vērtām pārdomām.

Jova trajektorija

Lūk, kā virzas Jova. Esam nopirkuši pārtiku, aizbarikādējuši visvējaināko un citādi neaizveramo logu, un sekojam līdzi orkānam. Solījis ierasties svētdien, tad pirmdien, nu ir atlicis viesošanos uz trešdienu, un vēja nebūšot, tikai lietusgāzes. Gaidām, Jova!

Irvina trajektorija:
http://www.stormpulse.com/pacific

Tveice. Ierodas Irvins un Jova.

Vēja stiprums. Mēs esam zaļajā zonā, pašā līča viducī. 

Trajektorija. Pavisam maz trūkst, lai Irvins tieši ar degunu ienāktu Banderas līcī.

Sasniegti un tā arī turās mūsu Meksikas dzīvē iepriekš nepieredzēti karstuma rekordi - dienās +35-36, naktīs ap +25. Pagājušajā gadā oktobrī jau sākās sauss, saulains rudens (+28-30).

Tveice ir nogurdinoša, sevišķi grūtas ir naktis; es nespēju gulēt. Daudz nelīdz arī ventilatori, jo sienas tā uzkarsušas, ka arī naktī turpina sildīt. Vēja nav vispār. Vakarnakt paklāju palagu uz flīzēm un, rokas un kājas izstiepusi uz plikām flīzēm, mēģināju aizmigt. Nakts vidū pamodos ar nospiestiem sāniem, bet pagulējusi.

Tam ir skaidrojums. Mūsu virzienā dodas orkāns. Turklāt nevis viens, bet divi - Irvins un Jova. Irvins sasniedzis orkāna pirmo līmeni (visvājāko), tuvākajās dienās pieņemsies spēkā, bet rimsies otrdien. Pirmdienas rītā viņš sasniegs Vajartu.

Ko darīt? Gaidāmas stipras lietavas un vējš. Jānovāc ap māju viss kas var uzgāzties vai aizlidot, jānopērk pārtika un ūdens, jāaizver logi (kam ir - slēģi) un jābūt gataviem uz elektrības pārrāvumiem. Mēs dzīvojam līča viducī (zaļā zona attēlā), mūs aizsargā kalni, pie mums būs vismierīgāk. Ļoti gaidām pēdējos šāssezonas orkānus, lai sākas brīnišķīgā rudens un ziema, kas šogad būs pavisam jauka, jo pie mums ierodas Kriša vecāki un mana māsa ar Odriju. Svītroju dienas kalendārā, šodien tieši mēnesis.

Dūms atgriežas

Tete šodien pabāza galvu durvīs un jautāja, vai Krišam nav kāda salātu karote, ar ko Dūmam bedri izrakt. Tā nu viņa paraka Dūmu tieši zem mūsu terases, kur ūdens lietus laikā no jumta gāžas. Pirmās lietavas un es esmu droša, ka mēs beigto kaķi redzēsim gluži kā tajā korejiešu filmā par moteli, kuru bija apsēduši pašnāvnieki.

Manas pirmās tiesības, Meksikas tiesības

Beidzot es jūtos kā pilnvērtīgs cilvēks. Tāds, kurš izcīnījis tiesības uz darbu, tiesības vēlēt, un nu arī tiesības vadīt auto.

Rīgā mēģināju divas reizes. Pirmajā mani gandrīz kapā ieveda monotonā un stieptā teorijas pasniedzēja balss. Stundu pēc stundas es klanījos pāri burtnīcai, un, kad jau likās, ka esam pavirzījušies uz priekšu, pirmajā solā čigāniete pusmūžā sāka jautājumu: "Es tomēr nesaprotu..."  Mācības pārtraucu ne garlaicības, bet pazemojuma dēļ. Es vienmēr atcerēšos sarkano audi un viņa sintētisko ādas jaku, odekalona un lētu cigarešu smaku, kas jaucas ar auto gāzīti. Prasto runāšanos, sišanu pa celi, raustīšanu aiz rokas un uzmākšanos. Neizturēju, izkāpu no mašīnas un aizgāju, asaras slaucīdama.

Otreiz sāku mācīties kopā ar Arturu. Sev nosolījos, ka vairs nesēdīšos mašīnā ar svešu vīrieti, kurš var rīkoties kā vien tīk. Diemžēl vienīgā skolas piedāvātā instruktore lika gaidīt mēnesi, tad vēl vienu mēnesi, tad vēl vienu, līdz kādu dienu viņa paziņoja, ka vairs nestrādās vispār.

Mari Trini arī nav tiesības, un to nav ļoti daudz meksikāņu. Mari Trini saka, ka tā jau visu rītu varot sabojāt, un viņai it tikai daļa taisnības. Jā, tas aizņēma visu rītu, bet tik labi izklaidējusies nebiju sen.

Ar pasi, FM3 un dzīvesvietas pierādījumu ieradāmies CSDD. Kondicionēts gaiss, plašas telpas, slīdošas durvis, viss kā civilizētā vietā. Iesniedzām dokumentus, samaksājām Ls 16, reģistrējāmies eksāmeniem, nofotogrāfējāmies (ar copi piespiežot plīvojošās A4 lapas, kuras kalpo balta fona radīšanai) un gaidījām kad sāksies kurss.

Mūs ieveda telpā, apsēdināja pie milzu plazmas TV, un ar "Queen" dziesmu "I want to break free" sākās prezentācija/filma. Īsts festivālu gabals. Radīts ar mīlestību pret satiksmi, noteikumiem un negadījumiem. Likuma panti atslīdēja kā Zvaigžņu karu titri un aizvirpuļoja kā Word apsveikumu animācija . Katrs teksts bija animēts, foni mainījās, fotogrāfijām par policistu pozām bija kalpojuši kolēģi un īss gabals ar mājas video kameru filmēts tepat netālu. Dārdoša vīrieša balss (skapī? mucā? garažiņā?) dažus no pantiem (droši vien mīļākos) lasīja. Dažus (garākos) bija slinkums gan lasīt, gan animēt. Bet tad bija  nolemts ielikt kādu gabalu tautas sapurināšanai - klipiņš kurā 4 Saabi drifto, tad atkal animētie noteikumi, bet tad sākās mīļākā autoru daļa - asiņaināko un lielāko avārīju parāde ar daudz svešu valstu reklāmām par piesprādzēšanās nozīmību. Kad sākās titri, teju cēlāmies kājās applaudēt. Neviens no apmēram 50 klausītājiem 40 minūšu laikā neizskatījās ne mazākā mērā garlaikots.

Krišs turpat tika apsēdināts pie datora, lai izpildītu teorētisko testu. 100% pareizu atbilžu! Viņš uzreiz arī saņem tiesības. Tā kā man nav citas valsts tiesību, jāliek praktiskais eksāmens. Pēc brīža apmierināts ceļu policists (tāds varētu arī Latvijā būt ceļu policists, pilnīgi saplūstu ar pārējiem) sauc manu vārdu. Placī jāierodas ar savu mašīnu. Sauļuguns iztīrīts, atpakaļskata spogulīts pieskrūvēts, apsolos braukt tikai ar vienu kāju (parasti turu vienu uz bremzes, bet otru uz gāzes pedāļa). Tā nu raustīdamās un par katru manevru baidīdamās, piebraucu pie instruktora. Šis, neiekāpdams mašīnā: "Jaunkundz, apbrauciet apli, ievērojot satiksmes noteikumus un noparkojieties starp šiem strīpainajiem konusiem, nepieskaroties un neapgāžot tos." Apmēram ar 5km/h, raustīdamās, jo bail uzbraukt uz gājēju pārejas un pirmo reizi mēģinu braukt ar vienu kāju, nonāku līdz cilindriem un.... noparkojos ar pirmo reizi. Pienāk instruktors, saka "Kārtībā!", eju kārtot teorētisko eksāmenu.

Pirmais jautājums man liek samulst spāņu valodas dēļ, turklāt šis jautājums nebija manā konspektā, kuru mācījos mājās. Instruktors pamana, ka esmu samulsusi, un teju Krišam uzbrūk - lai taču viņš nāk palīgā! Krišs atnāk, uz jautājumu atbildam kopā, tad Krišs aiziet, sakot, ka noteikumi jāzin pašai. 98% pareizu atbilžu, tiesības ir manas.

Un te mana pārliecība - neskatoties uz formālajām pārbaudēm, gan Latvijā, gan Meksikā ir satiksme, cilvēki nonāk no punkta A punktā B. Dažkārt notiek satiksmes negadījumi, dažkārt kāds pārsniedz ātrumu, brauc dzēris, nemāk novietot mašīnu, bet tas nav nekādā veidā saistīts ar grūtībām saņemt tiesības.

Piemiedzu acis... palmas

Vajartas ikdiena atgriezusies vecajās labajās tūrisma sezonas sliedēs. Tā gan sākas tikai ap 15-30. oktobri,  bet šobrīd sāk ierasties atlaižu tīkotāji, kuri vēl iespēs atpūsties divreiz lētāk kā pūļi, kas būs klāt pēc divām nedēļām. Šiem sviestmaižniekiem gan diezko smalki neies, jo pirmo reizi mūsu Vajartas pieredzē sola +36! Un tagad ir +35, kas nozīmē dzīvot bez drēbēm, bez palagiem, un visu laiku svīst.

Piektdien pilsētā ieradās smalko kāzu rīkotāja un mana draudzene no Gvadalaharas Paulīna. Kā vienmēr, ar ļoti īsām kokteiļkleitām, kuras neatkārtojas, neprātīgi augstiem papēžiem klabinādama rinķī, ka žib vien. Te tiekamies ar Dulce Rosa īpašniekiem visvisvissmalkākajā pilsētas restorānā (iedomājieties, ja jūs gribētu nolīgt kāds kam uzvārdā Snickers!), te ar citu pāri, degustējam verdošu zupu no izgrebta ķirbja, kuru pārlej pāri langustam, grauzdētas sēkliņas ar trim pilieniem dažādu mērču uz melna tēsta akmens un tādā garā. Dodamies smalkās vakariņās, pieklājīgās brokastīs, pusdienās kondicionētā restorānā. Beidzot atguļos tumšzilā dzesētā baseinā, nokususi no visām tikšanām, piemiedzu acis... palmas.... saule...

Mana kāzu sezona sāksies sestdien. Divas stundas baznīcā, bet tad jau darbi uzņems apgriezienus, un visi nākamie trīs mēneši būs vienās kāzās.