otrdiena, 2009. gada 31. marts

Seriāla cienīgi

Buserijas visādos veidos ir kļuvušas par mūsu mājām. Atgriežoties pēc lielās pilsētas, viss ir tik mīļš un pazīstams, zvana cilvēki, ir tikšanās, visu pazīstam, daži pazīst mūs.
Un tā nu pilnīgi negaidīti izdevās noturēt četras tikšanās dienā (Meksikā!!!). Vienu no tām daudzsološu. Rītdien 12.30 tikšanās ar modeļu aģentūras priekšnieci, esot kaut kādas žurnāla stila lapas jābildē. Nu, tā.
Mājās seriāla kulminācija. Tik tālu nu ir, ka Lācītis izmests no mājas. Rītdien pirmais Kriša darbs iet slēdzeni nomainīt. Man gan šķiet dīvaini, ka, vīrieti izmetot no mājas, vispirms viņa drēbes izmazgā un saliek rūpīgā kaudzītē. Manuprāt, tās izmet no trešā stāva ar visu koferi, kas lidojuma vidū atveras.
Blakus mājā nomiris cilvēks, pašnāvība. Mūsu saimniece un viņas viešņa naktīs jūt, ka kāds saķer aiz kājām, nav elpas, mājās staigā rēgs. Tieši šobrīd Araseli stāsta, kā viņai kaimiņa nāves dienā esot rādījies viņa tēls un tieši kurās mūsu namiņa vietās tas noticis. Krišs viņu apskauj un mierina. Nezinu, mani tas mirušais skorpions burciņā uztrauc daudz vairāk. Un vispār, jāsavāc savs vīrs un jādodas gulēt, citādi Araseli būs pieraudājusi visu Kriša T-krekla priekšu.

Nav komentāru: